Ventspils brīvostas pārvalde tiek vainota viltus ziņu izplatīšanā

Ventspils pilsētas dome kategoriski noraida Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) apgalvojumus, ka jebkad būtu kavējusi investīciju piesaisti. Ventspils mērs Aivars Lembergs uzsver – pati Ventspils brīvostas pārvalde šobrīd strādā ļoti neprofesionāli.
Viņš uzsvēra, ka Ventspils brīvostas pārvalde medijos izplatījusi viltus ziņas par Ventspils pilsētas domi, apgalvojot, ka Ventspils pilsētas dome liek šķēršļus investīciju piesaistei Ventspilī. Vienlaikus Lembergs norādīja, ka dome nekad neatbalstīs nepārdomātus lēmumus, kas nākotnē var nest zaudējumus Ventspils pilsētas pašvaldībai.
Kā zināms, Ventspils brīvostas pārvalde ir paziņojusi, ka Ventspils pilsētas dome traucē investoru ienākšanai Ventspilī, konkrēti, neizsniedzot SIA “S4U” apbūves tiesības jaunas rūpnīcas būvniecībai.
Lembergs gan skaidro, ka no brīvostas pārvaldes nav saņēmis nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka SIA “S4U” varēs izpildīt noteikto un par tās investīcijas plānu kopumā sniegta ļoti skopa informācija – uzņēmums plāno ražot 1000 tonnas zivju gadā, izveidot 27 jaunas darba vietas. Tā ir visa informācija, kas sniegta domei par investoru, pieprasot apgrūtināt tai piederošo zemi uz 45 gadiem investīciju projektam par summu 8 miljoniem eiro.
“Ventspils brīvostas pārvalde ir paziņojusi, ka ir saņēmusi iesniegumu no SIA “S4U”. Jautājums – kur ir šis iesniegums? Brīvostas pārvalde savai vēstulei domei šādu iesniegumu nepievieno. Ja Ventspils dome uz 45 gadiem izsniedz apbūves tiesības uz domei piederoša zemes gabala, tad vajag būt “S4U” iesniegumam vai nevajag būt? Atļauja jau tiek izsniegta SIA “S4U” nevis VBP. Iesniegums ir pievienots? Nav pievienots,” uzsvēra Lembergs.
Tāpat nav iesniegta informācija par pašu SIA “S4U” – tās pamatkapitālu, finanšu rādītājiem, samaksātiem nodokļiem, to parādiem, dalībinieku/akcionāru struktūru, padomes, valdes sastāvu, darbinieku skaitu.
Vienlaikus no publiski pieejamas datu bāzes Lursoft, tika konstatēts, ka SIA “S4U” ir reģistrēta 28.11.2017., tās apmaksātais pamatkapitāls ir 100 eiro, tās apgrozījums 2019. gadā ir 22644 eiro, peļņa – 1681 eiro un darbinieku skaits – 2.
“Ja mēs paskatāmies Uzņēmumu reģistrā, tad pamatkapitāls šim uzņēmumam ir 100 eiro. 100 eiro pamatkapitāls izskatās ļoti nenopietni. Gada apgrozījums ir nepilni 23 tūkstoši eiro gadā. Var tāda kompānija investēt 8 miljonus eiro? Un peļņa viņiem ir pusotrs tūkstotis. Cik tālu ir no pusotra tūkstoša līdz 8 miljoniem? Kosmoss. Tad kurš par kuru ņirgājas?” komentēja Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka Ventspils brīvostas pārvaldes nekompetences dēļ šobrīd nav sniegtas atbildes uz vismaz 10 svarīgiem jautājumiem, kas neļauj Ventspils domei lemt par apbūves tiesību piešķiršanu: “Tad kas kavē investīcijas – Ventspils pilsētas dome vai Ventspils brīvostas pārvalde ar Kristovski priekšgalā? Kamēr nav atbildes uz šādiem elementāriem jautājumiem, vai mēs varam izsniegt apbūves tiesības uz 45 gadiem?”
Vienlaicīgi Lembergs apliecināja, ka pēc būtības šāda projekta realizācija konkrētajā zemes gabalā ir iespējama un konceptuāli atbalstāma, ja investors radīs pārliecību par savu spēju realizēt šāda apjoma projektu.
“Mēs apiesim brīvostas pārvaldi – mēs pa tiešo izsniegsim apbūves tiesības SIA “S4U”. Kam mums brīvostas pārvalde ir vajadzīga, ja tā kavē investīciju piesaisti savas neprofesionalitātes dēļ? Jo tā zeme pieder Ventspils pilsētas domei un brīvostas pārvalde šobrīd ir lieka struktūra,” sacīja Lembergs.
Arī Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele norāda, ka dome kategoriski noraida viltus ziņu par to, ka nav ieinteresēta investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā: “Ar savu attieksmi, nerealizējot jau atbalstītu VATP Nr.8 rūpnieciskās ēkas projektu, jaunā Brīvostas valde skaidri parādīja, ka ražošanas attīstība un jaunu darba vietu radīšana nav tās prioritāte. Tādēļ dome pieņēma lēmumu izveidot pašvaldības iestādi “Ventspils osta”, kuras viens no darbības mērķiem būs investoru piesaiste un jaunu darba vietu radīšana, izmantojot pašvaldības īpašumā esošās ēkas un zemi.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Arvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk