Vēlreiz mainās tiesas sastāvs t.s. Lemberga lietā
Jaunais tiesas sastāvs t.s. Lemberga prāvā nepārprotami liek manīt, ka darīs visu iespējamo, lai advokātiem neļautu īstenot iecerēto aizstāvības scenāriju.
Vakar tiesas sēdē tiesnese Irīna Jansone paziņoja par izmaiņām tiesas sastāvā. Atbilstīgi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas lēmumam, viņa nozīmēta par tiesas sastāva priekšsēdētāju tiesneša Borisa Geimana vietā. I. Jansone iztiesās krimināllietu kopā ar tiesnesēm Ligitu Kuzmani un Āriju Ždanovu. Ā. Ždanova pirms tam vairāk nekā desmit gadu šajā procesā piedalījās kā rezerves tiesnese, raksta NRA.lv.
Jāatgādina, ka 2009. gada augustā jau vienreiz tika mainīts tiesas sastāvs šajā lietā. Sākotnēji lietu sāka skatīt tiesas sastāvs B. Geimana vadībā, kurā bija arī divi tiesu piesēdētāji – Igors Markovičs un Erlens Ernstsons. Abi piesēdētāji bija juristi, un tā laika tiesas lēmumi šajā prāvā tika ļoti rūpīgi argumentēti. Kā zināms, E. Ernstsons pats jau ir kļuvis par tiesnesi, kurš iztiesā ļoti sarežģīto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.
Sākotnējā tiesas sastāvā bija arī rezerves piesēdētāja, kura bija strādājošā pensionāre. Tieši viņas dēļ tiesas sastāvs tika mainīts, jo, atnākot dižķibelei, tika grozīts likums par pensijām un viņa iesniedza atlūgumu, lai saglabātu lielāko daļu pensijas. Vienlaikus stājās spēkā arī grozījumi likumā Par tiesu varu, ar kuriem tika likvidēts tiesu piesēdētāju institūts.
Šoreiz izmaiņas tiesas sastāvā tika veiktas B. Geimana veselības stāvokļa dēļ.
Aizstāvību nodrošinās Ivankins
Paziņojusi par izmaiņām sastāvā, tiesa steidza risināt jautājumu par aizstāvības debašu runu atsākšanu. I. Jansone paziņoja, ka no advokāta Aivo Leimaņa saņemts iesniegums. Tajā teikts: «Daru zināmu, ka Aivars Lembergs, pildot 26. 08. 2019. tiesas sēdē paustos tiesneses Irīnas Jansones norādījumus par aizliegumu slēgt vienošanos ar aizstāvi Aivo Leimani, ir atsaucis vienošanos ar mani par aizstāvības nodrošināšanu tiesā.»
Pēc vēstules nolasīšanas tiesa lēma: «Ņemot vērā, ka Aivars Lembergs bija pieteicis lūgumu, ka aizstāvis ir nepieciešams, tad saskaņā ar KPL 80. panta 3. daļu tiek pieaicināts valsts nodrošināts aizstāvis Genādijs Ivankins, kurš realizēs aizstāvību apsūdzētajam Aivaram Lembergam.»
Pēc lēmuma pasludināšanas tiesa vaicāja, cik laika advokātam nepieciešams, lai iepazītos ar krimināllietas materiāliem.
Lūdz septiņus mēnešus
G. Ivankins skaidroja, ka kopš pagājušās nedēļas sākuma viņš paspējis iepazīties ar 15 sējumiem. Dienā varot apgūt ne vairāk kā divus sējumus. Šobrīd lietā ir apmēram 240 sējumu. Advokāts atgādināja, ka bez sējumiem vēl jāiepazīstas ar tiesas sēžu audioierakstiem, apsūdzību un prokuroru debašu runu: «Man lūgums izsludināt pārtraukumu uz septiņiem mēnešiem. Šobrīd es ne tikai nepārzinu lietu, bet pat otrā prokurora uzvārdu neesmu paguvis iegaumēt,» tiesai skaidroja advokāts.
I. Jansone paziņoja: «Tiesas kolēģija, apspriežoties uz vietas, pieņem šādu lēmumu. Saskaņā ar KPL 468. panta 3. daļu aizstāvim, kas no jauna ir iestājies krimināllietā, tiesai ir jādod laiks aizstāvības īstenošanai. Taču, ņemot vērā konkrēto situāciju un konkrētās lietas izskatīšanas ilgumu, un saprātīgos termiņus, tiesas kolēģija nolēma šobrīd lietas izskatīšanā grozīt tiesas sēžu biežumu, nosakot, ka mēs skatīsim minēto lietu divas reizes nedēļā pirmos divus mēnešus un pēc tam lemsim tālāk. Šajā laikā tiesas kolēģija dos vārdu aizstāvim Oskaram Rodem vai arī Jānim Rozenbergam teikt savu aizstāvības runu. Tad mēs skatīsimies – atkarībā no tā, cik ilgi šī aizstāvības runa būs no aizstāvju puses.
Aizstāvim Ivankinam. Jums būs pietiekami daudz brīva laika iepazīties ar šo lietu, jo trīs darba dienas nedēļā mums nebūs tiesas sēdes. Tūlīt mēs vienosimies, kurās dienās mēs neiesim zālē. Pavisam neiet zālē mēs nevaram. Man ir jautājums aizstāvim advokātam Rodem. Vai jūs būtu gatavi šodien runāt debatēs?»
Rode: «Nē. Nebūtu.»
Jansone: «Tad uz rītdienu jums būtu jābūt gataviem.»
Rozenbergs: «Godātā tiesa. Lieta sekojoša. Kad šā gada sākumā sākās tiesu debates, aizstāvji savstarpēji vienojās kopā ar tiesas sastāvu, ka sākumā debatēs Aivara Lemberga aizstāvji. Toreiz, skaidrojot situāciju, tapa zināms, ka debašu ilgums būs aptuveni gadu. Līdz ar to attiecīgi mēs bijām plānojuši savu darbu pie debašu runas sākt pēc Aivara Lemberga aizstāvju debatēm. Piemēram, mans aizstāvamais ir apsūdzēts par Aivara Lemberga darbību atbalstīšanu, nevis patstāvīgu darbību izdarīšanu. Līdz ar to es savu darba laiku biju plānojis tā, ka gada beigās vai no nākamā gada sākuma startēju ar debašu runu. Iepriekš jau tiesai minēju, ka debatēšu divas vai trīs tiesas sēžu dienas. No procesa kopējā ilguma viedokļa nav starpības, vai mēs šīs divas trīs dienas norunājam pirms pārtraukuma vai pēc tā.»
Rode: «Vai tiešām viņam (G. Ivankinam) jātērē laiks, klausoties mūsu runas, no kurām viņam pagaidām nav ne mazākās jēgas. Mana runa būs maksimāli četras sešas tiesas dienas. Dodiet kolēģim laiku vismaz sākotnēji saprast, par ko ir runa.»
Kam vajadzīgas debates?
Prokurors Juris Juriss: «Mūsu ieskatā šis te termiņš ir pārāk garš. Mēs arī šo te lietu esam studējuši un zinām, kādi materiāli tur ir. Ne katrs sējums satur rakstisko informāciju liecību veidā. Ir ļoti daudz dokumentu. Pārsvarā ir dokumenti, līdz ar to termiņš – divi sējumi dienā, mūsuprāt, sējumu var izlasīt pusotras divu stundu laikā. Mūsuprāt, tas termiņš ir acīm redzami par lielu. Mūsu ieskatā pieci mēneši būtu tas maksimālais termiņš, ņemot vērā, ka divi mēneši varētu aizņemt, lai iepazītos ar visām prokuroru runām un vēl ar apsūdzību. Tas ir gadījumā, ja no «a» līdz «z» studē visu lietu. Bet Aivara Lemberga aizstāvji – un iepriekš to mēs runājām – jau ir nodebatējuši pa visām epizodēm. Irina Kauķe (kropļo advokātes Irinas Kaukes uzvārdu, par ko pirms kāda laika saņēma aizrādījumu arī no tiesas) ir nodebatējusi par pilnīgi visām apsūdzības epizodēm no sākuma līdz galam. Aivo Leimanis, es atvainojos, Raimonds Krastiņš arī ir norunājis par virkni no epizodēm, haotiskā gan kārtībā lielākajā daļā. Līdz ar to nav pieņēmums pamatots, ka tagad jādebatē pilnīgi par visu. Tiesai arī nav jāklausās par vienu un to pašu atkārtotas debates.»
Jāpiebilst, ka J. Jurisa apgalvojums par to, ka A. Lemberga advokāti iepriekš jau debašu runās izdebatējuši par visām apsūdzības epizodēm, ir maldināšana. Neatkarīgā sekoja līdzi debatēm, tāpēc var secināt, ka debatēts ir tikai par divām apsūdzības epizodēm.
Tiesas zālē notiekošais G. Invankinu iedzina manāmā izmisumā: «Runa taču ir par manu piedalīšanos šajā lietā. Man ir jautājums – vai mana debašu runa šeit kādam ir vispār vajadzīga? Prokurors teica, ka debašu runu nevar runāt pilnā apjomā. Es uzskatu, ka man ir tiesības runāt ne tikai par to, kas nav pateikts. Varbūt man būs cits viedoklis nekā kolēģiem Krastiņam vai Kaukei. Attiecībā uz manu aizstāvamo Aivaru Lembergu man būs jārunā ar pilnu jaudu.» Advokāts arī skaidroja, ka pusotras stundas laikā labākā gadījumā var izlasīt 250 lappušu garu romānu, ne krimināllietas sējumu, kur lieta balstīta uz komercdarījumu analīzi un lietiskajiem pierādījumiem – dokumentiem.
«Gribu brīdināt apsūdzības pārstāvjus. Lasīju tiesas sēžu protokolus. Pārņēma izbrīns! Prokurori debašu runas laikā vairākas reizes aizrādījuši advokātam! Runājuši kā priekšnieks ar padoto, pārtraucot debašu runas. Cits jautājums – kādēļ tas tika pieļauts. Ar mani tāds gājiens nebūs,» brīdināja G. Ivankins.
Uz ko tas attiecas?
Kad savu viedokli par lūgumiem vēlējās paust A. Lembergs, tiesneses I. Jansones reakcija bija šāda: «Apsūdzētais! Jūs vēlaties tā kā aizstāvību savam aizstāvim izteikt? Aizstāvis ir pieteicis lūgumu par viņam nepieciešamo laiku. Es nedomāju, ka jums būtu jāizsakās par to, vai viņam ir nepieciešams laiks vai nav. Tas uz jums, es domāju, ka neattiecas.»
Lembergs: «Godātā tiesa. Kriminālprocesa likums dod man tiesības par jebkuru jautājumu izteikt savu viedokli.»
Jansone: «Šis jautājums neattiecas uz jums. Piecu minūšu pārtraukums. Mums ir jāapspriežas.»
Pēc pārtraukuma Jansone: «Tiesas kolēģija nolēma sekojoši – pāriet uz divām tiesas sēdēm nedēļā, dodot laiku Genādijam Ivankinam pārējās dienās iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem. Šīs divas dienas nedēļā būs pirmdiena un ceturtdiena.»
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk
