Vēlētāji pieprasa jaunos, balso par vecajiem
Mēģinājumi pēc būtības mainīt Latvijas politisko vidi snieguši gaužām niecīgu rezultātu – lielākā daļa 11. Saeimas deputātu būs tie paši politiķi, kuri strādāja arī 9. Saeimā, kuras darbības stils kļuva par pamatu tautas centieniem atbrīvoties no vecās politiķu gvardes.
Ārkārtas vēlēšanās paši vēlētāji ir rīkojušies nekonsekventi: no vienas puses, tika pieprasīts jauns darbības stils politikā, no otras puses, nobalsots par veco tradīciju piekopējiem.
Rīkojot tautas nobalsošanu par 10. Saimes atlaišanu un vēlāk arī ārkārtas vēlēšanas, kā arī iztērējot šiem mērķiem apmēram 5 miljonus latu, sausais atlikums ir gaužam skarbs: no 100 jaunievēlētajiem deputātiem 56 parlamentārieši – pārdzīvojot piketus, mītiņus, Saeimas nama logu sišanu un referendumu – ir mācējuši savas siltās vietas nosargāt vēl kopš 9. Saeimas laikiem. Turklāt izrādās, ka visveiksmīgāk pārziemot pratuši tieši 11. Saeimas uzvarētāji, partija Saskaņas centrs (SC), kam 13 politiķi jeb 41,9% no visiem jaunievēlētajiem deputātiem parlamenta krēslos sēdēja gan 9., gan 10. Saeimā, bet viens otrs arī 8., 7. un 6. Saeimā. Ja šo statistiku papildina vēl arī ar Jāni Ādamsonu, kurš, lai arī nestrādāja 9. Saeimā, tomēr darbojās iepriekšējos parlamentos, var secināt, ka uz 45% no 11. Saeimas SC frakcijas deputātu varēs attiecināt terminu vecā gvarde. Tikmēr par tautas pieprasīto jauno strāvojumu SC rindās varēs saukt tikai 7 parlamentāriešus, kuri līdz šim nekad nav strādājuši Saeimā, savukārt 10 deputāti darbu parlamentā sāka
10. Saeimas sasaukuma laikā.
Līdzīga situācija būs vērojama arī 11. Saeimas Vienotības frakcijā, kurā 40% deputātu spējuši savus mandātus nosargāt vēl kopš 9. Saeimas. Rūdīto politiķu sarakstā var ierindot arī Valdi Dombrovski un Arti Pabriku, kuri, lai arī pamatā strādājuši dažādās valdībās, tomēr ir ar parlamentāro pieredzi. Ņemot vērā abas šīs personālijas, var secināt, ka 10 no 20 Vienotības jaunievēlētajiem deputātiem jeb 50% frakcijas cilvēku bijuši varas pārstāvji arī 9. Saeimas laikā, iekams otrus 50% veidos politiķi, kuri parlamentārieša gaitas uzsāks tikai šogad vai 10. Saeimā.
Arī Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) no 13 ievēlētajiem deputātiem 5 jeb 38,4% ir ar darba pieredzi 9. Saeimā. Iegūstot 11. Saeimā salīdzinoši maz mandātu, ZZS, visticamāk, zaudēs ministru portfeļus, kas nozīmē, ka darbu parlamentā atsāks līdzšinējie ministri Raimonds Vējonis un Uldis Augulis. Ja ZZS frakcijas vecajai gvardei pieskaita arī šīs personālijas, jāsecina, ka 11. Saeimā savienības frakcijā būs 53,8% cilvēku, kuri politikā darbojas vismaz kopš 9. Saeimas ievēlēšanas laikiem. Par izņēmumu var saukt vienīgi kādreizējo uzņēmēju Jāni Dūklavu, kurš, lai arī bijis līdzšinējais zemkopības ministrs, tomēr politikā iesaistījās tikai
2009. gada martā.
Ideju par radikāli jauniem cilvēkiem politikā praksē īsteno tikai divi
11. Saeimā pārstāvēti spēki, turklāt Nacionālā apvienība, šķiet, spējusi rast labu balansu starp pieredzes nepieciešamību un sabiedrības vēlmi redzēt politikā jaunas sejas.
No 14 Nacionālās apvienības VL!TB/LNNK parlamentāriešiem tikai viens ir strādājis 9. Saeimā, un tas ir Dzintars Rasnačs. Pie vecās gvardes būtu pieskaitāmi arī Einārs Cilinskis, Gaidis Bērziņš un Dzintars Kudums, kuri politikas laukā darbojas jau kopš neatkarības gadiem. Šie četri pieredzējušie politiķi gan veidos tikai 28,5% no Nacionālās apvienības frakcijas, iekams pārējos deputātus var saukt par jaunās paaudzes pārstāvjiem, no kuriem četri būs ar darba pieredzi 10. Saeimā, bet 6 parlamentārieši Saeimā strādās pirmo reizi.
Visradikālāk sabiedrības prasību nomainīt politiskās personālijas uztvērusi jaunizveidotā Zatlera Reformu partija (ZRP), kuras rindās par pieredzējušu politiķi var saukt vienīgi Romualdu Ražuku. Otrs ZRP sastāvā 11. Saeimā ievēlētais politiķis, kam bijusi pieredze parlamentārajā darbībā, ir Klāvs Olšteins, kurš kopā ar R. Ražuku veidos tos 9% no ZRP frakcijas, kurai būs kaut aptuvena nojausma par darbu parlamentā. Tikmēr pārējos 20 šā spēka pārstāvjus var saukt par patiesiem jaunienācējiem likumdošanas vidē.
***
11. Saeimas sastāvs
Saskaņas centrs
31 mandāts
Jānis Urbanovičs
Andrejs Klementjevs
Artūrs Rubiks
Boriss Cilevičs
Nikolajs Kabanovs
Sergejs Mirskis
Igors Pimenovs
Mihails Zemļinskis
Irina Cvetkova
Igors Meļņikovs
Sergejs Potapkins
Ņikita Ņikiforovs
Igors Zujevs
Jānis Tutins
Raimonds Rubiks
Ivans Ribakovs
Jeļena Lazareva
Vladimirs Nikonovs
Aleksandrs Jakimovs
Marjana IvanovaJevsejeva
Dmitrijs Rodionovs
Sergejs Dolgopolovs
Jānis Ādamsons
Ivans Klementjevs
Viktors Jakovļevs
Aleksandrs Sakovskis
Vitālijs Orlovs
Ivars Zariņš
Vladimirs Reskājs
Valērijs Agešins
Andrejs Elksniņš
Zatlera Reformu partija
22 mandāti
Valdis Zatlers
Romualds Ražuks
Gunārs Rusiņš
Elīna Siliņa
Zanda KalniņaLukaševica
Jānis Upenieks
Guntars Bilsēns
Edmunds Sprūdžs
Vjačeslavs Dombrovskis
Kārlis Eņģelis
Inga Bite
Valdis Liepiņš
Klāvs Olšteins
Jānis Ozoliņš
Inga Vanaga
Viktors Valainis
Inese LībiņaEgnere
Edmunds Demiters
Jānis Junkurs
Loreta Skaburska
Juris Viļums
Gunārs Igaunis
Vienotība
20 mandāti
Valdis Dombrovskis
Artis Pabriks
Ilma Čepāne
Ainars Latkovskis
Ina Druviete
Dzintars Ābiķis
Edvards Smiltēns
Andris Vilks
Ojārs Ēriks Kalniņš
Andrejs Judins
Ilze Viņķele
Andris Buiķis
Inguna Rībena
Atis Lejiņš
Dzintars Zaķis
Jānis Reirs
Solvita Āboltiņa
Janīna KursītePakule
Aleksejs Loskutovs
Jānis Lāčplēsis
Nacionālā
apvienība
VL!TB/LNNK
14 mandāti
Raivis Dzintars
Jānis Dombrava
Ināra Mūrniece
Romāns Naudiņš
Kārlis Krēsliņš
Einārs Cilinskis
Dzintars Rasnačs
Ilmārs Latkovskis
Dāvis Stalts
Imants Parādnieks
Vineta Poriņa
Gaidis Bērziņš
Dzintars Kudums
Inese Laizāne
Zaļo un zemnieku
savienība
13 mandāti
Jānis Dūklavs
Ingmārs Līdaka
Iveta Grigule
Dana ReiznieceOzola
Aija Barča
Jānis Vucāns
Augusts Brigmanis
Andris Bērziņš
Uldis Augulis
Raimonds Vējonis
Kārlis Seržants
Jānis Klaužs
Rihards Eigims
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk