Vēlas sekot turīgo valstu piemēram un samazināt darba stundu skaitu

Šobrīd portālā “Manabalss.lv” tiek vāktas balsis par to, lai Saeimā izskatītu iniciatīvu par darba stundu samazināšanu no 40 uz 32. Idejas autori vēlas sekot citu Eiropas valstu piemēram un atlicināt vairāk laiku ģimenei, draugiem un hobijiem.
Varētu teikt, ka ideja nav slikta, ņemot vērā, ka lielāko daļu no savas dzīves tomēr pavadām darbā, tomēr gluži skriet pakaļ tādām valstīm kā Austrija un Somija nebūtu pareizi.
“Samazināt likumā noteiktās normālās darba stundas no 40 uz 32 stundām nedēļā. Šis samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildu brīvo laiku sev un priekš ģimenes, un citiem plāniem. Pāreja uz īsāku darba nedēļu notikusi jau vairākās Skandināvijas un citās Eiropas valstīs,” informē portālā „Manabalss.lv” iniciatīvas autors Agris Cīrulis.
Šai šķietami patīkamajai iniciatīvai ir arī otra puse – līdz ar darba laika samazināšanu, saruks arī darba alga, turklāt darba devējiem būs jāmeklē papildu darbinieki, kuru reģionos jau pašlaik trūkstot.
“Ja darbinieki strādās 32 stundu darba nedēļu, viņiem arī atalgojums būs par 32 stundu darba nedēļu, nevis par 40. Nu ir jāsaprot, kā mēs gribam, lai attīstās mūsu ekonomika. Mēs neesam diemžēl tādā situācijā kā Skandināvija, kā Vācija vai citas valstis. Mums nav tāds labklājības līmenis. Ja, teiksim, tagad ir jauna ģimene, kurā abi vecāki strādā, viņi nopelna tik, cik viņi nopelna. Ja viņi abi pāriet uz 32 stundām, tad viņiem ir jāsaprot, ka viņu ienākumi diezgan būtiski samazināsies,” Latvijas Radio skaidro Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis.
Protams, ņemot vērā situāciju Eiropā, Latvija strādā ievērojami vairāk darba stundas, bet, ja runā par produktivitāti, tad tas līmenis ir zems.
„Tas nozīmē, ka mēs tajās stundās, ko pavadām darbā, mēs radām ne pārāk lielu pievienoto vērtību attiecībā pret pārējām Eiropas valstīm. Ja mēs strādāsim mazāk stundu tautsaimniecībā, tad mēs radīsim mazāku vērtību. Piemēram, mazāk tiek saražotas preces un pakalpojumi. Tas nozīmē, tā ir tā vērtība, kas netiks ne saražota, ne pārdota. Tas nozīmē, ka automātiski mūsu ienākumi samazināsies. Saprotiet, tāpēc jau tie eksperimenti ir attīstītajās valstīs!” atzīst Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede.
Lai iniciatīva nonāktu Saeimā, nepieciešami 10 000 parakstu, uz šo brīdi par iniciatīvu parakstījušies mazāk par 4000 cilvēku.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālāk