• Tweet

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem. Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Tārgales vēja parks ir jaunākais Latvijā uzbūvētais vēja parks. Tā būvniecības laikā Utilitas Wind valdes loceklis un vadošais projekta īstenotājs Renārs Urbanovičs secinājis, ka lielākie ieguvumi vietējo uzņēmumu vidū ir būvniekiem, būvmateriālu piegādātājiem un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem. Urbanovičs skaidro, ka, lai gan šādu projektu īstenošanā lielākā investīciju daļa aiziet turbīnu ražotājiem, arī šie uzņēmumi izmanto vietējos resursus.

“Pašlaik no vidējā investīciju apjoma uz 1 MW jaudas pabeigtā vēja parkā 0,3 miljoni eiro tiek novirzīti projektēšanas, būvniecības un tīkla pieslēgumu izveides darbiem, ko lielākoties paveic vietējie uzņēmēji, izmantojot vietējos resursus. Kopumā vidējās investīcijas uz 1 MW jaudas pabeigtā vēja parkā ir 1,4 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa tiek samaksāta turbīnu ražotājam, taču šajā summā ietilpst arī pakalpojumi, ko turbīnu ražotāji izmanto Latvijā – turbīnu daļu transportēšana, loģistika, piegāde un pārkraušana ostās,” stāsta Utilitas Wind valdes loceklis un Tārgales vēja parka vadošais projekta īstenotājs Renārs Urbanovičs.

Izklāstot sīkāk, viņš skaidro, ka topogrāfijas izveidē un ceļu projektēšanā tiek izmantoti tikai vietējie pakalpojumu sniedzēji, taču vēja turbīnu pamatu projektēšanā vietējo speciālistu pieejamība nav tik plaša. Kopumā no projektēšanai, būvniecībai un tīkla pieslēgumu izveidei nepieciešamajām investīcijām ļoti neliela daļa tiek novirzīta ārvalstu uzņēmējiem, un, līdz ar plašāku vēja parku attīstību, tādiem speciālistiem pastāv iespēja pilnveidoties arī Latvijā. Vietējie būvnieki vēja parku projektos būvē piebraucamos ceļus, turbīnu pamatus un pāļus, elektriskos pieslēgumus apakšstacijām. Tāpat arī infrastruktūras būvniecībā un uzturēšanā tiek izmantots vietējais resurss. Ja arī kādu specifisku būvniecības daļu (piemēram, pamatu armatūras izbūvi) veic ārvalstu brigādes, tie nomā vietējo tehniku. Izejmateriālus iepriekš minētajiem darbiem vēja parku attīstītāji un būvnieki iegādājas Latvijā.

R. Urbanovičs norāda, ka būtisks ieguvums vēja parku attīstībā ir arī vietējiem enerģētikas nozares speciālistiem, jo, lai gan to trūkst, arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu turbīnu apkopēm un citiem darbiem algo un apmāca vietējos darbiniekus. Tārgales vēja parkā uzturēšanas darbiem tika radītas četras jaunas darba vietas.

Lai uzsāktu sarunas par nozarē trūkstošajiem profesionāļiem un vai Latvijai valstiskā mērogā jāveic kādi atbalsta pasākumi jauno speciālistu apmācībā, VEA Pasaules Vēja dienā 15.jūnijā rīkos iesaistīto pušu diskusiju par cilvēkresursu trūkumu enerģētikas nozarē.