02/01/2014, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas, Svarīgākais

eiro2Eiro ieviešanas izmaksas valsts un privātajā sektorā kopumā tiek lēstas teju 200 miljonu eiro apjomā, tas ir, gandrīz 100 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Turklāt Latvijai kā eirozonas valstij Eiropas stabilitātes mehānismā laika gaitā būs jāiemaksā arī 324 miljoni eiro, bet, ja kādai Eirozonas valstij kādreiz būs nepieciešama finansiāla palīdzība, no Latvijas var tikt prasīti pat 2,5 miljardi eiro (1,7 miljardi latu). Tomēr Finanšu ministrija uzskata, ka Latvijai eiro ieviešana izmaksā maz un ieguldīto jau šogad izdosies atpelnīt.

Eiro ieviešanas izmaksas tautsaimniecībai kopumā būs nenozīmīgas – mazākas par 1% no iekšzemes kopprodukta, Neatkarīgajai uzsvēra Euro biroja Euro komunikācijas nodaļas projektu vadītāja asistente Jolanta Sermā. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka eiro ieviešanas izmaksas valstij atmaksāsies jau pirmajā gadā.

Latvijā dārga ieviešana

Visdārgākā un redzamākā pozīcija eiro ieviešanā, pēc J. Sermās teiktā, ir jaunās eiro banknotes un monētas. Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu kopumā izmaksās aptuveni 12 miljonus latu. Ar šādu summu eiro ieviesēji rēķinājās arī iepriekš. Savukārt valsts sektorā eiro ieviešana izrādījās lētāka nekā par to sprieda 2013. gada jūlijā. Finanšu ministra Andra Vilka toreizējās aplēses liecināja, ka šim mērķim vajadzēs tērēt aptuveni 10,2 miljonus latu (14,5 miljonus eiro). «Kopumā par Latviju konkrētu skaitli nosaukt vēl ir grūti. Spekulācijas, protams, ir lielas, bet līdz šim valstīm, kas ieviesa eiro, šīs izmaksas ir veidojušas ap pusprocentu no iekšzemes kopprodukta,» jūlijā teica A. Vilks, uzverot, ka tās ir tikai aplēses. Valsts sektora pielāgošana jaunajai valūtai, pēc pašreizējām aplēsēm, izmaksāja 8,6 miljonus latu (12,2 miljonus eiro). Savukārt privātajā sektorā prognozes izrādījās pieticīgākas nekā realitāte. Eiro ieviešana no uzņēmumiem prasīja aptuveni 115 miljonus latu (163,6 miljonus eiro) lielus ieguldījumus, lai gan iepriekš šīs izmaksas tika lēstas 80 miljonu latu apmērā. Tiesa, arī šobrīd nav precīzas informācijas par to, cik šis process kopumā ir izmaksājis uzņēmumiem. Laika stara pētījumā savulaik bija noskaidrots, ka tautsaimniecības sektora izmaksas varētu veidot 230 miljonus latu (327 miljonus eiro).

FM aprēķinātās valsts un privātā sektora izmaksas eiro ieviešanā (nerēķinot eiro izgatavošanu un piegādi) – 123 miljoni latu (175 miljoni eiro) – ir aptuveni 0,79% no 2012. gada IKP. Slovākijas Centrālās bankas pētnieki bija izpētījuši, ka eiro ieviešanas tiešās izmaksas eirozonas valstīs bijušas robežās no 0,3 līdz 0,8 procentiem no šo valstu IKP.

Saistībās gandrīz puse budžeta

Iestājoties eirozonā, ES dalībvalstij, tātad arī Latvijai, jākļūst par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijai tagad ir finansiālas saistības, kas izpaužas kā ieguldījums ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamā kapitālā un vajadzības gadījumā – kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Vienlaikus Latvijas dalība šajā mehānismā paredz ESM atbalstu Latvijas valstij krīzes situācijās, tādējādi atvieglojot slogu uz sabiedrību krīzes apstākļos.

Likumprojekts Par Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu liecina, ka pirmos piecus gadus pēc iestāšanās eirozonā Latvijai Eiropas stabilitātes mehānismā būtu jāiegulda aptuveni 44,24 miljoni eiro (31 miljons latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī summa – aptuveni 103,2 miljoni eiro (72,5 miljoni latu). Šo naudu Latvija aizņemsies, maksājot par to, protams, aizņēmuma procentus, bet līdz ar to šīs iemaksas nepalielinās budžeta deficītu. Turklāt, kā uzsver Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, šī nauda netiek nevienam dāvināta, bet gan ieguldīta kapitālā. Kopējais Latvijai ESM apmaksājamais kapitāls ir 324,4 miljoni eiro (227,99 miljoni latu), bet kapitāls pēc pieprasījuma – 2,514 miljardi eiro (1,767 miljardi latu). Salīdzināšanai – Latvijas šā gada valsts budžets ir aptuveni 7 miljardi eiro.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

275 skatījumi




Video

Rīgā atkal aktivizējas krāpnieki, kuri cenšas iegūt sensitīvu informāciju no iedzīvotājiem

09/10/2026

Rīgas Sociālais dienests aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem un neizpaust savus personas datus nezināmām personām. Dienestā vērsušies iedzīvotāji, informējot par aizdomīgiem telefona...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņa nesīs stipru vēju

09/10/2026

Nedēļas izskaņā Latvijai no rietumu puses pietuvosies ciklona centrs – dienas būs mākoņainas un lietainas, taču visbūtiskāk – vējš pastiprināsies un kļūs brāzmains. Jūras piekrastē...

Lasīt tālāk
Video

FICIL: jaunajai valdībai ir iespēja izveidot uz rezultātiem orientētu valsts pārvaldi

08/10/2026

Kamēr Latvijā tiek veidota jaunā valdība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsāk savu Institūciju darba virzienu 2026.–2027. gadam, ko vada Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL Inovāciju,...

Lasīt tālāk
Video

FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums

07/10/2026

Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...

Lasīt tālāk
Video

Aizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju

07/10/2026

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...

Lasīt tālāk
Video

Operāciju “VILKATIS” Latvijas austrumu pierobežā turpinās līdz 31. decembrim

07/10/2026

Otrdien, 6. oktobrī, Ministru kabinets nolēma pagarināt Latvijas austrumu pierobežā īstenoto nelegālās migrācijas apkarošanas operāciju “VILKATIS” līdz šā gada beigām līdz 31. decembrim. Ņemot...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt

06/10/2026

Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...

Lasīt tālāk
Video

VDD vērtējumā 15. Saeimas vēlēšanas kopumā aizvadītas mierīgi

06/10/2026

Valsts drošības dienests (VDD) ir apkopojis informāciju saistībā ar 15. Saeimas vēlēšanu norisi, un dienesta vērtējumā vēlēšanas kopumā ir aizvadītas mierīgi. Vēlēšanu laikā VDD...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim

06/10/2026

Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...

Lasīt tālāk
Video

LVM mežkopis Kurzemē fiksējis Latvijā īpaši reti sastopamu kukaini

05/10/2026

Apsekojot mežaudzes Ziemeļkurzemes apkārtnes mežos, Popē, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) mežkopības meistars fiksējis ievērojamu dabas atradumu – Latvijā sevišķi reti sastopamo kukaini...

Lasīt tālāk