Valsts topa menedžeru algās trūkst loģikas
Nacionālā dzelzceļa sabiedrība Latvijas dzelzceļš pagājušajā gadā nopelnīja 19,2 miljonus latu un tās prezidents Uģis Magonis atalgojumā saņēma 43 tūkstošus latu. Savukārt Nacionālā aviokompānija airBaltic pērn cieta 19 miljonu latu zaudējumus, taču tās vadītājs Martins Aleksandrs Gauss nopelnīja 270 tūkstošus latu jeb sešas reizes vairāk nekā viņa kolēģis dzelzceļā. Abi šie uzņēmumi pieder Latvijas valstij.
Pavļuts sola pārmaiņas
Kapitālsabiedrību atalgojuma sistēmā šobrīd trūkst loģikas un samērības.
Uz trekno gadu pārmērību atgriešanos valstij piederošajos uzņēmumos nule norādījis portāls pietiek.com. airBaltic vadītāja M. A. Gausa alga salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājusies vēl par trim tūkstošiem. Uzņēmuma Lattelecom vadītāja Jura Gulbja ienākumi tikai nedaudz atpaliek, taču tāpat pārsniedz ceturtdaļmiljonu latu gadā. Viņam toties salīdzinājumā ar 2011. gadu galvu reibinošs ienākumu kāpums – plus 55 000 gadā. Tātad pērn, strādājot valsts kontrolētā uzņēmumā, viņš mēnesī saņēmis 21,1 tūkstoti latu. Ikviens interneta lietotājs ar šiem datiem var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, jo cilvēki, kas vada valstij piederošus uzņēmumus, ir valsts amatpersonas un tām par gūtajiem labumiem jāatskaitās sabiedrībai. Līdztekus algām, kas salīdzinājumā ar vidējām valstī šķiet ārprātīgi lielas, šīs topa menedžeru deklarācijas uzrāda vēl vienu problēmu – tās ir savstarpēji nesamērīgas. Vienos uzņēmumos milzīgas, citos neproporcionāli zemas. To apzinās arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un sola pārmaiņas. Ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību viņš skaidro, ka atalgojuma līmeņi valsts kapitāla uzņēmumos jau vēsturiski ir bijuši ļoti atšķirīgi un kopējā sistēma neskaidra. Ir valsts kapitāla uzņēmumi, kuru vadītāji saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā citu līdzvērtīgu vai pat mazāku uzņēmumu vadītāji ne tikai privātajā, bet arī valsts sektorā. «Ir pilnīgi skaidrs, ka, lai piesaistītu un noturētu valsts uzņēmumos augstākā līmeņa speciālistus, ir nepieciešama arī konkurētspējīga atalgojuma politika, taču tai jābūt caurskatāmai un sasaistītai ne tikai ar privātā sektora atalgojumu līmeni, bet arī konkrētā uzņēmuma, tā vadītāju darbības rezultātiem un noteikto mērķu izpildi.»
Privātais sektors apspēlē
Nepilnības valsts uzņēmumu vadītāju atalgojuma sistēmā regulāri konstatē personāla atlases kompānijas, tajā skaitā Fontes, kas ir augstākā līmeņa menedžeru galvu mednieki. (Viņi, piemēram, līdzdarbojās Latvijas Televīzijas jaunās vadības atrašanas un iecelšanas procedūrā.) Uzņēmuma vadītāja Inese Kamarūte norāda – kad potenciālais darbinieks jāpārvilina no privātā uz valsts sektoru, regulāri atklājas, ka piedāvātais atalgojums nav konkurētspējīgs. «Tā sistēma ir jāpārskata!» uzsver personāla atlases eksperte. Piemērs ar airBaltic vadītāja M. A. Gausa un Latvijas dzelzceļa prezidenta U. Magoņa atalgojuma atšķirībām patiešām uzrādot nenormālu situāciju. Kaut gan aviokompānija lecot laukā no kopējā stāsta – laikā, kad tai nekavējoties bija nepieciešams vadītājs, Latvijā labi aviācijas menedžeri vienkārši nebija atrodami. Tāda bija tā brīža cena. Taču, pat abstrahējoties no airBaltic, esot skaidrs, ka izmaiņas atalgojumu sistēmā ir nepieciešamas.
Kā pateikt, ka daudz ir maz
Ekonomikas ministrija kārtību lielo algu jautājumā sola ieviest jau līdz gada beigām ar Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekta palīdzību: «Likumprojekts paredz, ka valdes locekļu atalgojuma politika ir jāsasaista ar vidējo atalgojumu attiecīgajā nozarē, līdzīga izmēra uzņēmumiem, kā arī kapitālsabiedrības darbības rezultātiem (budžeta izpilde, nozares politikas īstenošanas mērķu sasniegšana utt.), tāpēc plānots, ka jau no nākamā gada līdz ar pārvaldības kopējo kvalitāti būs arī lielāka skaidrība un caurskatāmība atalgojuma jautājumos.»
Saskaņā ar marta beigās veiktajām aplēsēm Latvijas valstij tieša vai netieša ietekme ir 251 kapitālsabiedrībā. Aktuāls jautājums, kā kapitālsabiedrību vadītāju algas tiks izlīdzinātas praksē – ja visiem maksās kā Gausam, Latvijas valsts drīz bankrotēs. Ja visiem maksās kā zemāk atalgotajiem, var izrādīties, ka nav, ar ko aizpildīt vakanču birumu. Un papildu problēma, kā zemo algu palielināšanu komunicēt sabiedrībai, ja vairākumam tās locekļu šāda zema alga šķiet galvu reibinošs sapnis.
***
DAŽI ATALGOJUMI 2012. gadā
airBaltic Corporation Martins Aleksandrs Gauss, valdes priekšsēdētājs: alga Ls 270 687 + apdrošināšanas atlīdzība Ls 4936
Lattelecom Juris Gulbis, valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors:
alga Ls 253 118
Reverta Kristofers Džons Gviljams, valdes priekšsēdētājs:
alga Ls 192 493
Latvenergo Āris Žīgurs, valdes priekšsēdētājs: alga Ls 47 370
Latvijas dzelzceļš Uģis Magonis, valdes priekšsēdētājs, prezidents:
Ls 43 369 Avots: VID publiskojamo datu bāze
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
No 15. oktobra maksimālais atļautais braukšanas ātrums – 90 km/h
No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā. Izņēmums būs...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākRudenīgi laika apstākļi turpināsies
Aizvadītā nedēļa iesākās ar lietavām, nedēļas vidū izbaudījām nedaudz siltāku un sausāku laiku. Taču nedēļas otrajā pusē laika apstākļus atkal noteica ciklons, kas daudzviet nesa...
Lasīt tālāk“Laima” sortimentā divas jaunas konfektes piena šokolādes glazūrā
Latvijā iecienītais saldumu zīmols “Laima” turpina attīstīt un stiprināt savu produktu sortimentu un iepriecina saldummīļus ar jaunām konfektēm piena šokolādes glazūrā. Jaunums divās...
Lasīt tālākUzsākt būvniecību, reģistrēt būvi un nostiprināt īpašumtiesības varēs ar vienu iesniegumu
Būvniecības uzsākšanai un būves reģistrācijai, kā arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai būs nepieciešams tikai viens kopīgs iesniegums. To noteic Saeimā ceturtdien, 9.oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī patēriņa cenu kāpums bija viens no mērenākajiem pēdējos gados
Septembrī patēriņa cenas pieauga, taču kāpums bija viens no mērenākajiem pēdējos gados, ko noteica vājāka sezonālā ietekme un zemāks spiediens no pārtikas un energoresursu cenām. Saskaņā...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija: uzsākt būvniecību, reģistrēt būvi un nostiprināt īpašumtiesības varēs ar vienu iesniegumu
Lai varētu ieviest vienotu reģistrācijas procesu gan būvniecības uzsākšanai un būves reģistrācijai, gan arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālāk