• Tweet

Ceturtdien, 23.maijā, Valsts prezidents A.Bērziņš izsludinājis Saeimā pieņemtos grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības iespējamību Latvijā, atvieglojumus nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoņiem un izmaiņas naturalizācijas procesā.

Jaunās likuma normas paredz dubultpilsonības iespējas gan trimdas Latvijas pilsoņiem un to pēcnācējiem, gan latviešiem un līviem, gan arī pārējām pilsoņu grupām. Latvijas pilsoņiem tiks atļauta dubultpilsonība ar noteiktām valstu grupām un valstīm – Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, Austrāliju, Brazīlijas Federatīvo Republiku un Jaunzēlandi. Savukārt trimdas Latvijas pilsoņiem, latviešiem un līviem, reģistrējot Latvijas pilsonību, būs atļauta dubultpilsonība ar jebkuru pasaules valsti, tādējādi radot visus priekšnosacījumus šo personu atgriešanai Latvijas pilsoņu kopumā. Personas, kuras atteicās no Latvijas pilsonības vai kurām tā tika atņemta saistībā ar citu valstu pilsonības iegūšanu, būs tiesības iesniegt iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu. To nevarēs vien tad, ja šīs personas būs ieguvušas to valstu pilsonību, kuras neietilpst to valstu lokā, ar kurām dubultpilsonība tiek pieļauta.

Būtiski atvieglota nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem. Izmaiņas paredzēs, ka jaundzimušie bērni pēc viena no vecākiem izvēles varēs tikt atzīti par Latvijas pilsoņiem vienlaikus ar bērna dzimšanas reģistrāciju dzimtsarakstu nodaļā. Vecākiem vairs nebūs jāiesniedz rakstisks apliecinājums par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

Izmaiņas saistībā ar naturalizācijas kārtību ir papildinātas ar svinīgā zvēresta nodošanas procedūru, precizējot zvēresta tekstu. Tāpat precizēti nepieciešamās iepriekšējās rezidences ilguma Latvijā nosacījumi, ierobežojumi pilsonības iegūšanai naturalizācijas ceļā, kā arī atbrīvojumi un atvieglojumi no naturalizācijas pārbaudēm.

Pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās Ministru kabinets izstrādās un pieņems likumā noteiktos Ministru kabineta noteikumus, nosakot kārtību un procedūru pilsonības iegūšanai un zaudēšanai. Likuma grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī.