Valsts prezidents: Izglītības un zinātnes ministrijai un arodbiedrībai jāatrod kompromiss
Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci, lai pārrunātu aktuālos jautājumus izglītības nozarē – skolu tīkla sakārtošanu un pedagogu atalgojuma palielināšanu, pāreju uz izglītību valsts valodā un augstākās izglītības reformu.
Pārrunājot ar Muižnieci jautājumu par pedagogu izvirzītajām prasībām, gatavojoties streikam š. g. septembrī, Valsts prezidents uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai jāatrod kompromiss, jo bērni nedrīkst ciest. Vienlaikus Levits norādīja, ka skolotājiem ir nepieciešams adekvāts atalgojums, sabalansētas slodzes un atbalsta mehānismi.
“Mūsdienu pedagoga darbs ir cieši saistīts ar nākamo paaudžu izglītotību, tātad Latvijas valsts un sabiedrības kvalitatīvu attīstību,” norādīja Levits, atzīmējot, ka “nākamajai Saeimai un valdībai šīs jau gadiem sasāpējušās problēmas ir jārisina prioritāri”.
Izglītības un zinātnes ministre Muižniece atzīmēja, ka pedagogu atalgojuma jautājums ir cieši saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu.
Diskutējot par skolu tīkla sakārtošanu, Valsts prezidents norādīja, ka pēc skolu tīkla reformas beidzot ir jānonāk situācijā, kurā ir optimāls skolu skaits, kas piedāvā vienādi augstu izglītības kvalitāti. Valsts prezidents un ministre arī pārrunāja pašvaldību sekmes skolu tīkla sakārtošanas procesā.
Muižniece arī informēja, kā noris pāreja uz mācībām valsts valodā, kas visām klasēm jāīsteno no 2025. gada 1. septembra. Valsts prezidents īpaši aktualizēja problēmu ar ne vien trūkstošajiem latviešu valodas skolotājiem, bet ar visu mācību priekšmetu pedagogiem kopumā, kuriem nav atbilstošas latviešu valodas prasmes. A. Muižniece norādīja, ka kopš 1999. gada spēkā ir prasība, ka skolotājiem valsts valodas prasmēm jābūt visaugstākajā līmenī. “Nekādas auklēšanās un atkāpes šajā jautājumā vairs nebūs,” stingri uzsvēra izglītības un zinātnes ministre.
Tāpat Levits un Muižniece pārrunāja aktualitātes augstākajā izglītībā – reformas gaitu, augstskolu konsolidāciju, augstskolu padomju darbu un to finansēšanas modeli.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Tiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālākTiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālāk2025. gada 1. septembrī Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest jaunu finansēšanas modeli “Programma skolā”
Pirmdien, 14. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja par plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno “Programma skolā” modeli....
Lasīt tālākBērniem līdz 6.klasei skolās liedz izmantot mobilos tālruņus
Bērniem līdz 6.klasei visās skolās no nākamā mācību gada liegs izmantot mobilos tālruņus. Kā izņēmums būs gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā, paredz...
Lasīt tālāk