• Tweet

Valsts prezidents Egils Levits šonedēļ Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā, informēja Valsts prezidenta kanceleja.

17. janvārī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.

Valsts prezidents sarunā izvirzīja vairākus būtiskus šajā gadā apspriežamos tiesībpolitikas un tiesu sistēmas attīstības jautājumus. E. Levits uzsvēra Tieslietu padomes lomu, iesaistot diskusijā visus tiesībpolitikas veidotājus, tiesu sistēmas atzarus un tiesu sistēmai piederīgo brīvo profesiju pārstāvjus par aktuālajiem jautājumiem nozarē, atzinīgi vērtējot Tieslietu padomes darbu un dialogu ar izpildvaru un likumdevēju. Tāpat E. Levits pozitīvi novērtēja Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskās komisijas spēju reaģēt uz problēmām likumu piemērošanā un ātri rast tām risinājumu. Pie labas likumdošanas prakses pieder tas, ka likumdevējs pats seko līdzi likuma piemērošanai un spēj novērst gadījumus, kad likums nesasniedz savu mērķi vai tiesību piemērotājs to piemēro neatbilstoši likumdevēja iecerei.

Valsts prezidents vēlējās noskaidrot, kā un kad tiks novērsti Valsts kontroles un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pagājušajā gada publiskotajā tieslietu auditā norādītie sistēmas vājie punkti un ieviesti priekšlikumi uzlabojumiem. E. Levits arī uzsvēra nepieciešamību, strādājot pie uzlabojumiem, īpaši pievērsties izmeklētāja un prokurora sadarbības jautājumiem izmeklēšanas laikā un apsūdzību kvalitātes celšanai.

Valsts prezidents darīja zināmu, ka šonedēļ plāno Saeimā iesniegt sagatavotos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas regulētu valsts budžeta finansējuma samazinājumu tām partijām, kuru frakcijas Saeimā ir sabrukušas un nespēj īstenot vēlētāju atbalstīto programmu. E. Levits uzsvēra, ka grozījumi ir izstrādāti, konsultējoties ar attiecīgās jomas lietpratējiem, lai nākotnē izvairītos no “šādas Eiropā līdz šim retas situācijas, kad parlamentā ievēlētā partija sasaukuma laikā sabrūk un nespēj pilnvērtīgi īstenot savu vēlētāju pārstāvniecību Saeimā”.

Tieslietu jomas pārstāvji sarunā summēja 2021. gadā paveikto valdībā un Saeimā jomas stiprināšanā. Tika minēts darbs pie drošas uzņēmējdarbības vides stiprināšanas, šajā kontekstā minot zemesgrāmatas nodevas samazināšanu, Ekonomisko lietu tiesas darbības sākumu, Valsts zemes dienesta datu publisku pieejamību. Valsts prezidents uzsvēra, ka, tiekoties ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL), ir saņēmis atzinīgu vērtējumu par Ekonomisko lietu tiesas līdzšinējo darbību, minot ātru un efektīgu lietu izskatīšanu. Tāpat veikti nozīmīgi uzlabojumi likumos, kas regulē advokatūras, notariāta un tiesu izpildītāju darbību. Ar atsevišķu likumu veikta fizisko personu atbrīvošana no mazajām parādsaistībām, lai atbalstītu maznodrošinātās sabiedrības grupas.

Pie šajā gadā turpināmajiem un jaunajiem darbiem tika minēta Liepājas cietuma būvniecība, Tieslietu akadēmijas veidošana, Ekonomisko lietu tiesas stiprināšana, darbs pie Satversmes tiesas spriedumu izpildes. Saeimas Juridiskās komisijas un tās apakškomisiju redzeslokā būs darbs pie mediju aizsardzības pret individuālas vajāšanas gadījumiem, darbs pie cīņas ar dezinformāciju un viltus ziņu izplatīšanas, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas u. c.

Foto: Valsts kanceleja