• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/11/2011, Kategorija: Ekonomika

Publiskajos iepirkumos joprojām izšķirošā nozīme ir zemākās cenas piedāvājumam, kas savukārt veicina ēnu ekonomiku, secinājuši Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) organizētās diskusijas Publiskie iepirkumi – atbalsts ēnu ekonomikai eksperti.

Ja valsts iepirkumi treknajos gados bija kā gards kumoss uzņēmumiem, tad krīzes laikā tie ir kā dienišķā maize, kas daudziem uzņēmumiem ir vienīgā iespēja izdzīvot. «Krīzes apstākļi ir radījuši vampīrismu pretendentu vidū. Viņi ir gatavi izmantot jebkuras metodes, lai nokautu konkurentus, un viens no tiem ir nepamatotu sūdzību iesniegšana,» diskusijā atklāja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss. IUB ir nācies izskatīt daudz sūdzību, taču kādreiz tās lielākoties bija pamatotas. Šobrīd birojam galvenokārt jātērē laiks un resursi, lai secinātu, ka sūdzība bijusi nepamatota Pērn valsts pasūtījumu kopējais portfelis bija 1,3 miljardu latu liels, kas, pēc LDDK mazo un vidējo uzņēmumu platformas koordinatores Anetes Baltiņas aprēķiniem, bija aptuveni 10 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta.

Kā vienu no lielākām problēmām publisko iepirkumu jomā autotirgotāju un remontētāju, būvnieku, ceļinieku, apsardzes un uzkopšanas nozares vadošie speciālisti minēja faktu, ka valsts un pašvaldību konkursos lielākoties uzvar tie uzņēmumi, kuri piedāvā zemāko cenu, pat tādos gadījumos, kad ir acīmredzama ēnu ekonomikas klātbūtne.

Latvijas būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs stāstīja, ka šobrīd būvnieku asociācija veic aptauju, lai noskaidrotu, cik bieži pašvaldības iepirkumos par galveno kritēriju izvēlas zemāko cenu. «Šobrīd aptauja vēl nav noslēgusies, tāpēc nevaru informēt par rezultātiem, bet sarunās ar pašvaldībām atklājās vēl viena problēma, proti, pasūtītājs baidās dot priekšroku saimnieciski izdevīgākam vai citādi pārākam piedāvājumam, jo tādā gadījumā zemākās cenas iesniedzējs noteikti sūdzēsies. Tas savukārt paildzinās iepirkuma procesu un pašvaldībai būs jātaisnojas, kāpēc tā ir izvēlējusies citu piedāvājumu, nevis to, kas nodrošina zemāko cenu,» atklāja M. Nikolājevs.

«Arī uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē situācija ir identiska – joprojām uzvar tie pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā zemāko cenu. Pasūtītājs bieži pat neinteresējas par to, vai par šādu samaksu pakalpojumu maz var veikt kvalitatīvi. Diemžēl jāsaka, ka bieži šādos gadījumos kvalitāte klibo. Rezultātā cieš visa nozare, jo pasūtītājs ir neapmierināts un nolemj vairs neizmantot ārpakalpojumus,» sacīja Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Garančs.

Latvijas drošības biznesa asociācija šo problēmu cenšas risināt savas nozares iekšienē. «Mums ir veiksmīga sadarbība ar VID, kas pārbauda tās firmas, kuras uzvarējušas konkursos, piedāvājot neadekvāti zemu cenu. Diemžēl pēc VID pārbaudes šīs firmas pazūd, bet to vietā tiek izveidotas jaunas, kas atkal piedalās konkursos,» uzsvēra Latvijas drošības biznesa asociācijas vadītājs Ainars Bundulis. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 499 firmas, kas sniedz apsardzes pakalpojumus, tikai 35 uzņēmumi ir apvienojušies asociācijā.

Publisko iepirkumu likumā gan nav minēta norma, kas pasūtītājam uzliktu par pienākumu izvēlēties lētāko piedāvājumu. A. Tiknuss atzina, ka šāda norma bijusi spēkā kādreiz, šobrīd likumā ir ietverts termins – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. «Zemākā cena nav obligāts vērtēšanas kritērijs, saskaņā ar kuru izvēlēties labāko piedāvājumu. To var izmantot vienīgi tad, ja nav konkrētu prasību, piemēram, kā tas ir, pērkot rakstāmpapīru,» skaidroja A. Tiknuss.

Lai risinātu šo un citas ar publiskiem iepirkumiem saistītās problēmas, diskusijas dalībnieki uzskata, ka nepieciešams ieviest administratīvo atbildību iepirkuma pasūtītājam kā fiziskai personai, kas būtu konkrēts naudas sods atbildīgai personai par likuma normu neievērošanu.

Savukārt, lai atbalstītu uzņēmumus, kas godīgi maksā nodokļus, būtu nepieciešams ieviest papildu kritērijus publisko iepirkumu rezultātu vērtēšanā, piemēram, nomaksātie nodokļi no viena ienākošā lata un koeficientu sistēmas ieviešana, kas nosaka izdevīgāko piedāvājumu konkrētajā nozarē pēc nomaksātajiem nodokļiem.

Avots: nra.lv

378 skatījumi




Video

Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt

22/12/2025

Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...

Lasīt tālāk
Video

No nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem

22/12/2025

Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt

19/12/2025

Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?

11/12/2025

Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...

Lasīt tālāk
Video

Tikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus

09/12/2025

Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...

Lasīt tālāk
Video

Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu

08/12/2025

Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos

05/12/2025

Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem

04/12/2025

Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...

Lasīt tālāk
Video

Saeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu

02/12/2025

Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...

Lasīt tālāk
Video

Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro

01/12/2025

2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...

Lasīt tālāk