• Tweet

Ar vēlu trešdienas vakaru datēts darījums, kurā valsts par 224 453 latiem nopirkusi 47,2% airBaltic akciju.

Darījuma rezultātā valsts no airBaltic vairākumakcionāra ar 52,6% akciju kļuva par uzņēmuma praktiski vienīgo īpašnieku. Atlikušie 0,2% airBaltic akciju sadalās starp uzņēmuma bijušajiem vadītājiem kā suvenīri, nedodot iespējas kaut ko ietekmēt uzņēmumā.

Trešdienas darījumu ir slēgusi Latvijas valsts pati ar sevi. Pircējs bija Satiksmes ministrija, bet pārdevējs – Latvijas Krājbankas pagaidu pārvaldnieks un vienlaikus arī augstākā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersona Jānis Brazovskis. airBaltic akcijas viņš sakās ieguvis kā airBaltic līdzīpašnieka SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) dotu ķīlu Krājbankai, kas nonākusi bankas īpašumā sakarā ar to, ka BAS neesot pildījusi aizdevuma līguma nosacījumus. BAS pārkāpums, ko minēja J. Brazovskis, bijis sava finanšu pārskata neiesniegšana bankai. J. Brazovskis apgalvoja, ka rīkojies precīzi atbilstoši aizdevuma līgumam: brīdinājis BAS un tad realizējis līgumā paredzētu soda sankciju. Apmēram puse iegūtās summas pienākas Lietuvas valsts nacionalizētajai bankai Snoras kā līdzaizdevējai.

J. Brazovskis uzsvēra, ka formulējums «apmēram puse» esot augstākais, ko viņš drīkst atļauties, nepārkāpjot likumus par banku klientu datu aizsardzību. Viņš neizpauda pašu galveno – kāda bija tā kredīta summa, kuras vietā viņš ir atguvis «apmēram pusi» no 224 tūkstošiem latu. Saprotams, ka visu atlikušo summu segs tie Krājbankas noguldītāji ar Raimondu Paulu priekšgalā, kuru noguldījumi pārsniedz valsts garantēto kompensāciju. Kopējie ieguldītāju zaudējumi no šāda darījuma sniegsies desmitos miljonos latu. To lielumu neizpauda arī Satiksmes ministrija un ministrs Aivis Ronis, kurš vakar publiski, bet ļoti īsi apstiprināja airBaltic akciju pirkumu.

J. Brazovskis mierināja, ka airBaltic akcijas neesot vienīgā BAS ieķīlātā manta, uz kuras rēķina viņš un viņa pēctecis Krājbankas administrēšanā centīsies atgūt naudu noguldītājiem. Viņš rosināja ar šīm citām ķīlām iepazīties Uzņēmumu reģistra uzturētajā ķīlu reģistrā. Neatkarīgā tā arī izdarīja un tāpēc ir spiesta Krājbankas lielos noguldītājus sarūgtināt vēl jo vairāk. Palūkosimies uz ķīlu nr. 100154068, kādu Krājbankas prezidents Ivars Priedītis šā gada 4. novembrī pieņēmis no BAS. Pēc šīm ziņām, 51 305 000 latu izsniegti pret ķīlu, kuras apraksts skan: «visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas». Tomēr nav zināma nekāda cita BAS manta kā tikai un vienīgi airBaltic akcijas, kas tagad zaudētas.

Vakar BAS neatlika nekas cits, kā pieteikties uz akciju atgūšanu. B. Fliks izplatīja paziņojumu, «ka divsimt tūkstoši latu par 47,2% airBaltic akciju ir neadekvāti zema summa» un tāpēc «BAS analizē situāciju un vērtēs, kādus tiesiskus soļus spert savu akcionāra tiesību aizstāvībai šajā jautājumā». Turpat norādīts, BAS un B. Fliks vēl vairāk nekā par sevi uztraucas par Krājbankas noguldītājiem, kuriem Latvijas «valdības rīcības rezultātā vērtīga darījuma iespēja gājusi secen».

Darījuma slēdzējiem tomēr ir pārliecinoši argumenti, kāpēc valdība par akcijām ir drīzāk pārmaksājusi nekā nesamaksājusi. Tie ir B. Flika vadītā airBaltic zaudējumi, kuru kopsumma nu jau sniedzas līdz vairākiem simtiem miljoniem latu. Šonedēļ notikusī airBaltic akcionāru sapulce beidzot tomēr fiksējusi pērnā gada zaudējumus 35 miljonu latu apmērā, un šogad uzņēmuma finansēs nekas daudz nav mainījies. Uzņēmums jau sen strādā ar negatīvu pašu kapitālu un būtu jau sen likvidēts, ja vien tā līdzīpašnieks nebūtu Latvijas valsts. «Saņemt naudu par zaudējumu pārdošanu ir labākais, ko vispār iespējams paveikt!» sevi ar darījumu apsveica J. Brazovskis.

Ja jautā otrādi, kāpēc valsts pirka tik nevērtīgu kapitālu, tad atbildi sniedza satiksmes ministrs A. Ronis: «Valstij ir svarīgi, lai aviokompānija attīstītos un turpinātu nostiprināt savas pozīcijas tirgū.

Avots: nra.lv