• Tweet

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi.

Tāda mēroga pandēmija kā Covid-19 ne pasaulē, ne Latvijā iepriekš nebija prognozējama. Tādēļ īsā laika posmā ārkārtējās situācijas apstākļos atklājās iepriekš ilgstoši pieļauto neizdarību sekas materiālo rezervju plānošanā un iegādē, turklāt aizsardzības līdzekļu iegādes procesa organizācija joprojām rada virkni neatbildētu jautājumu. Nenoliedzami – jaunie apstākļi prasīja spēju reaģēt ātri un pielāgoties ārkārtējai situācijai, kā arī radīja atkāpes no ierastās kārtības. Tai pašā laikā revīzijā atklātais liecina, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersonisku lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedina uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

Valsts kontrole šajā pārbaudē vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu (aizsargmasku un respiratoru) iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz brīdim, kad to pārņēma aizsardzības resors (02.04.). Veselības ministrijai individuālo aizsardzības līdzekļu iegādēm no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija pieejami 11,7 milj. eiro, no tiem veselības resora iestādes Nacionālais veselības dienests (NVD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aizsargmasku un respiratoru iegādēm izlietoja 5,7 milj. eiro, iegādājoties aizsardzības līdzekļus no pieciem piegādātājiem.

Iepirkumu veikšanas jaunā kārtība top novēloti, katrs rīkojas, kā prot

Jau februāra vidū aizsardzības līdzekļu piegāde bija apgrūtināta visā Eiropā. Reaģējot uz šo, Latvijas valdība vēl deviņas dienas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas aizsardzības līdzekļu iegādēs atļāva nepiemērot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, bet vadlīnijas par iepirkumu veikšanu ārkārtējās situācijas laikā Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs publiskoja gandrīz divus mēnešus vēlāk (29.04.). Saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem (13.03.) tika pieļautas arī atkāpes no aizsardzības līdzekļu atbilstības novērtēšanas procedūrām. Arī šajā gadījumā Ministru kabinets (MK) tikai 9. aprīlī noteica jaunu kārtību kvalitātes novērtēšanas procedūru veikšanai. Revidenti tā arī nerada atbildi uz jautājumu, kādēļ šo procedūru izstrādei bija nepieciešams tik ilgs laiks.

“Pēc revīzijas nākas atzīt, ka mūsu valstī netika savlaicīgi veikti pasākumi, lai “atviegloto iepirkumu” procedūras būtu caurskatāmas, kā arī valstiskā līmenī netika izstrādātas vadlīnijas iegāžu veikšanai situācijā, kad netiek piemērots Publisko iepirkumu likums. Līdz ar to sabiedrībā pamatoti raisījās diskusijas par aizsardzības līdzekļu iegāžu procesa atklātības trūkumu, un tas radīja augsni aizdomām par koruptīviem darījumiem. Lai gan šis nebija vienkāršs laiks nevienam no lēmumu pieņēmējiem, jāatzīst, ka vairāki lēmumi nāca stipri par vēlu,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Veselības resorā iegāžu procesa organizācijā un lēmumu pamatotībā daudz nezināmo

Pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2. martā, un jau 3. martā MK piešķīra 1,2 milj. eiro, lai NMPD varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai. Tomēr, ņemot vērā kritisko situāciju Eiropā, NMPD izdevās iegādāties tikai 48 % no plānotajām aizsargmaskām un 12 % no respiratoriem.

NMPD un NVD, veicot individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes, prioritāri balstījās uz veselības resora aprēķiniem un vajadzībām. Vienlaikus NVD aizsardzības līdzekļu iegādes veica ar rezervi, lai krājumi būtu pēc iespējas ilgākam laika posmam un daļu no tiem varētu novirzīt arī citu resoru vajadzībām. Līdz pat 27. martam tā arī nebija zināms, cik un kāda veida individuālie aizsardzības līdzekļi vispār ir nepieciešami valstiskā līmenī.

Veselības resors aizsardzības līdzekļu iegādes veica apstākļos, kad bija jārīkojas ātri un izlēmīgi, taču ne valstiskā līmenī, ne veselības resora ietvaros nebija definētas prasības iegāžu veikšanai. Līdz ar to tas, kā veikt iegādes atvieglotā kārtībā, bija tikai un vienīgi konkrētās iegādes veicēja kompetencē un atbildībā.

Vērtējot iegāžu procesu NVD, Valsts kontroles revidenti secināja, ka veselības resorā tika pieļauta vienpersonisku lēmumu pieņemšana, tādējādi radot korupcijas risku. Lai gan NVD ar direktora mutisku rīkojumu bija izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar aizsardzības līdzekļu iegādi, tomēr revidentiem neizdevās iegūt nekādus dokumentus par tās darbību. Turklāt lēmumus par līgumu slēgšanu ar konkrētiem piegādātājiem iestādes direktors pieņēmis vienpersoniski, par saviem lēmumiem informējot krīzes vadībā iesaistītās institūcijas, tā saņemot netiešu atbalstu.

Arī attiecībā uz NVD izvirzīto piegādātāju atlases kritēriju ievērošanu piecu konkrēto piegādātāju atlasei Valsts kontrolei neizdevās iegūt dokumentārus pierādījumus, lai gan kritēriji piegādātājiem tika izvirzīti. Tie bija šādi: piegāžu ātrums, preču atbilstība, pēcapmaksas iespēja, finansiālais stāvoklis, kvalitātes atbilstība un ekonomiski izdevīgākā cena. Valsts kontrole uzsver, ka visa procesa laikā lēmumu pieņēmēju darbības un lēmumi netika dokumentēti pat ne minimālā apjomā – vienošanās ar piegādātājiem notika mutiski, telefoniski, izmantojot lietotni WhatsApp un tamlīdzīgi. Tādēļ lēmumu pieņemšana nav izsekojama un ar audita metodēm nav novērtējama. Iespējamas koruptīvas darbības būtu identificējamas ar operatīvām metodēm. Visu revīzijā iegūto informāciju Valsts kontrole ir nodevusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kura ir uzsākusi resorisko pārbaudi, tostarp lai meklētu atbildes uz jautājumu – vai nepastāv slepenas vienošanās piegādātāju izvēlē.

Iegāžu procesa laikā NVD tā arī nepubliskoja informāciju par visiem saņemtajiem piedāvājumiem, bet gan tikai par 65 piegādātājiem ar norādi, ka saraksts tiks papildināts. Tādējādi tika ierobežotas nozares iespējas sekot līdzi un uzraudzīt iegāžu procesu, kas varētu mazināt korupcijas riskus un kliedēt sabiedrības bažas.

Vienlaikus Valsts kontrole pozitīvi vērtē NMPD un NVD rīcību situācijā, kad individuālo aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos, parādoties informācijai par viltojumiem, veselības resora dienesti pēc savas iniciatīvas organizēja paraugu kvalitātes testēšanu, piesaistot gan augstskolas, gan slimnīcu laboratorijas, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Veselības inspekciju. Tiesa gan, pārbaudes netika veiktas visām piegādāto preču partijām.

Mācības un konsekvences

Viens no neatliekami risināmiem jautājumiem, kam pēc ārkārtējās situācijas būtu jābūt valdības dienas kārtībā, ir Valsts civilās aizsardzības plāns, bez kura Latvija dzīvojusi jau trīs gadus. Arī Valsts katastrofu medicīnas plāns, kas NMPD jāaktualizē ik gadu, šobrīd kavējas Veselības ministrijā. Savukārt finansējums materiālo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi piešķirts 2018. gadā, bet jaunā valsts materiālo rezervju nomenklatūra, kas bija jāapstiprina līdz šī gada 1. aprīlim, joprojām nav izstrādāta. Vecā vairs nav spēkā, līdz ar to Latvijai šobrīd nav arī šāda – ļoti nozīmīga dokumenta.