27/07/2023, Kategorija: Bizness

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu – secināts revīzijā “Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?”. Secinātais īpaši attiecināms uz valsts informācijas sistēmās (VIS) un reģistros uzkrātajiem datiem ar arhīvisko vērtību. Nepārvaldot datus pēc to vērtības, tie arhīvā nenonāk un turpina uzkrāties iestāžu informācijas sistēmās (IS).

“Lēnā elektronisko dokumentu (t. sk. VIS datu) saņemšana uzglabāšanai arhīvā apdraud arhīva pamatfunkcijas – uzkrāt un glabāt dokumentāro mantojumu. Ko tas nozīmē katram individuāli un sabiedrībai kopumā? To, ka nevaram paļauties uz LNA spēju sniegt izziņas jomās, kurās šobrīd informāciju apstrādā elektroniski. Jomas, kurās datus apstrādā tikai elektroniski, strauji pieaug, un tehnoloģiskais progress sekmē tajās uzkrātās informācijas apjoma būtisku pieaugumu. Diemžēl LNA šim progresam netiek līdzi. Un tas ir tikai likumsakarīgi, jo nevar gaidīt progresu jomā, kurā nav ieguldīti atbilstoši resursi. Tāpēc LNA ir jāstiprina kapacitāte un jārīkojas mērķtiecīgi, lai tas metodoloģiski, tehnoloģiski un resursu ziņā spētu nodrošināt elektronisko dokumentu (t. sk. VIS datu) pieņemšanu glabāšanā arhīvā,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Pašreizējais elektronisko dokumentu saņemšanas temps uzglabāšanai arhīvā rada riskus informācijas zudumiem un iedzīvotāju iespējām nākotnē saņemt sev interesējošo informāciju no LNA. Viena no LNA funkcijām ir pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību, taču LNA līdz šim nav spējis pietiekoši kvalitatīvi organizēt un plānot šos procesus attiecībā uz e-dokumentiem un datiem. LNA joprojām nepastāv vienota uzskaites sistēma, kas ļautu uzraudzīt progresu VIS ar arhīvisko vērtību un e-dokumentu nodošanu arhīvā, kā rezultātā līdz šim nav panākts būtisks progress. Proti, no 110 VIS, kurās ir apzināti dati ar arhīvisku vērtību, līdz šim LNA glabāšanā pieņemta informācija tikai no četrām VIS. No 2023. līdz 2025. gadam LNA plāno pieņemt glabāšanā datus vēl no 23 VIS. Diemžēl, turpinot šādā tempā, apzināto VIS datu ar arhīvisko vērtību pirmreizējo saņemšanu LNA varētu pabeigt tikai pēc 2035. gada. Valsts kontroles vērtējumā, tas ir nesamērīgs termiņš un rada nozīmīgus riskus (informācijas zudumi, var nebūt iespējas nākotnē saņemt informāciju no LNA).

Nepietiekami resursi – galvenais iemesls lēnajam e-dokumentu un datu saglabāšanas arhīvā procesam. Proti, tikai trīs no kopumā 384 LNA darbiniekiem veic tehniski sarežģītāko elektronisko dokumentu pieņemšanas procesa daļu. Tas ir nesamērīgi mazs resurss, ņemot vērā, ka iestāžu IS uzglabāto datu ar arhīvisko vērtību pieņemšana arhīvā ir jauns process, kas ir izaicinājums gan iestādēm, gan LNA. Turklāt tieši e-dokumentu un datu apjomi un to specifika pastāvīgi palielinās un mainās straujās pārejas uz digitalizāciju dēļ gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē. Attiecīgi, lai veiksmīgi nodrošinātu arhivēšanas procesu, ir jāpiesaista atbilstoši cilvēkresursi un LNA jāvērtē iespējas pilnveidot visu nodarbināto zināšanas, lai e-dokumentus spētu pieņemt plašāks loks darbinieku.

Valsts iestāžu iesaisti dokumentu arhivēšanā kavē neveiksmīgs metodiskais atbalsts. Jau 2015. gada revīzijā Valsts kontrole secināja, ka e-dokumentu nodošana glabāšanā arhīvā nenotiek automatizēti, jo iestādēm trūkst izpratnes, kā to praktiski organizēt. Tā iemesli bija arī nepietiekams normatīvais regulējums un vadlīniju trūkums, kas iestādēm skaidrotu normatīvos noteiktās prasības, lai e-dokumentu sagatavotu nodošanai glabāšanā arhīvam. LNA izstrādātās vadlīnijas nav sekmējušas iestāžu izpratni (e-dokumentu nodošana arvien atduras pret LNA darbinieku kapacitāti sniegt konsultācijas un izstrādātās vadlīnijas nav mazinājušas nepieciešamību konsultācijām) un glabāšanā nodoto e-dokumentu apjomus. Situāciju sarežģī arī fakts, ka LNA tīmekļvietnē ir apgrūtinoši atrast vajadzīgo informāciju un to patstāvīgi pielietot, proti, bez LNA darbinieku konsultācijām.

Vienotajā valsts arhīvu informācijas sistēmā (VVAIS) reģistrēti vien 29 % no visām LNA uzraudzītajām iestādēm. VVAIS nodeva ekspluatācijā jau 2015. gadā; to paredzēts izmantot tādām funkcijām kā, piem., iestādes datu apskate un aktualizēšana, dokumentu iesniegšana, saskaņošana, aprakstīšana un e-dokumentu nodošana. Valsts kontroles ieskatā, LNA jāveicina VVAIS funkcionalitātes aktīvāka un plašāka izmantošana, izvērtējot iespēju e-dokumentiem noteikt obligātu sistēmas izmantošanu jau normatīvo aktu līmenī. Tomēr, lai to izvirzītu par obligātu prasību normatīvo aktu līmenī, LNA ir jāizvērtē pirms daudziem gadiem izstrādātās sistēmas atbilstība arhivēšanas procesiem un mūsdienu tehnoloģiju iespējām, par ko tika sniegts viens no Valsts kontroles ieteikumiem.

Jāmin, ka līdz 2024. gada beigām plānota VVAIS e-pakalpojuma portāla pilnveide par 266 tūkst. eiro, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, taču šie pilnveidojumi ir orientēti uz e-pakalpojumu uzlabošanu privātpersonām un attiecīgi valsts iestāžu darbu ar VVAIS diemžēl neietekmēs.

“Ņemot vērā zemo VVAIS izmantošanas statistiku, arhīvu jomā nozīmīgi dokumentu apzināšanas, saskaņošanas un pieņemšanas procesi arvien nav elektronizēti. Tādējādi arhīvu nozare Latvijā atpaliek no citām jomām, kurās ir ieviesti un tiek izmantoti risinājumi elektroniskai informācijas apritei. Piem., jau gadiem dokumentu apriti valsts pārvaldē organizē elektroniski; gada pārskatus Valsts kasē iesniedz elektroniski “ePārskatu” sistēmā; nodokļu pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Šajos piemēros jau normatīvajā regulējumā ir noteikta prasība informāciju sniegt elektroniski, izmantojot konkrētus risinājumus. Savukārt arhīvu jomā VVAIS izmantošana ir tikai viens no vairākiem komunikācijas risinājumiem un tā nav noteikta kā obligāta prasība,” norāda I. Bādere.

Kopumā VVAIS izstrādei izlietoti vairāk nekā 4 milj. eiro (pēc nodošanas ekspluatācijā nav bijuši būtiski ieguldījumi VVAIS attīstībā), uzturēšanai un attīstībai vidēji gadā izlieto 40 tūkst. eiro, kā arī līdz 2024. gada beigām par 266 tūkst. eiro plānots pilnveidot pakalpojumu portālu.

Pašlaik gandrīz puse no iestādēm, kurās veido e-dokumentus, un vairāk kā 90 % informācijas no VIS datu ar arhīvisko vērtību vēl nav nodoti glabāšanā arhīvā. Līdz ar to revīzijā nebija iespējams novērtēt, vai ilgtermiņa datu arhīva glabāšanas pakalpojuma apjomu LNA ir noteicis atbilstoši. Lai savlaicīgi apzinātu nepieciešamās tehnisko resursu jaudas un vienlaikus nepārmaksātu par jau rezervētajām, bet neizmantotajām jaudām, LNA regulāri jāveic aplēses par prognozējamo glabāšanā paredzamo datu apjomu pieaugumu.

“Pie kopumā neiepriecinošiem revīzijas rezultātiem, Lai gan kopumā revīzijas rezultāti nav iepriecinoši, esam, esam patiesi gandarīti un sakām lielu paldies LNA par drosmi uzņemties sasniegt izaicinošus rezultātus. Saskaņojot šajā revīzijā sniegtos ieteikumus, arhīvs apņēmās piecu gadu laikā pieņemt glabāšanā vismaz 40 % no valsts IS apzinātajiem datiem ar arhīvisko vērtību un 75 % pastāvīgi glabājamos elektroniskos dokumentus. Darbības mērķu sasniegšanai ir arhīva ziņā, bet mēs pārliecinājāmies, ka LNA ir skaidrs rīcības plāns progresa īstenošanai,” norāda I. Bādere.

924 skatījumi




Video

PTAC: degvielas atlaižu piedāvājumus ne vienmēr ir viegli salīdzināt

24/07/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot degvielas tirgotāju lojalitātes programmas un atlaižu piedāvājumus, secinājis, ka patērētājiem ne vienmēr ir vienkārši saprast,...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: Eiropas piešķirtais finansējums pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai ir netaisnīgs

24/07/2026

Eiropas Komisijai (EK), lemjot par ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem, kas paredzēts Tuvo Austrumu krīzes dēļ pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai, Latvijai...

Lasīt tālāk
Video

Kozlovskis: “Rail Baltica” projekta ieviešanai jāpiesaista sevi darbos pierādījuši nozares profesionāļi

21/07/2026

Lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu atbilstoši valsts interesēm un augstā kvalitātē, kā arī lai investīcijas šajā projektā būtu pārskatāmas un izsekojamas, satiksmes...

Lasīt tālāk
Video

PTAC pārbaudēs samazinātās PVN likmes piemērošanā konstatē dažas nepilnības

17/07/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes pēc samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas četrām pārtikas produktu grupām (olām, pienam, svaigai...

Lasīt tālāk
Video

Latvija izvirzīta divām starptautiskām tūrisma balvām Apvienotajā Karalistē un Somijā

16/07/2026

Latvija šogad izvirzīta divām starptautiskām tūrisma balvām divos Latvijas prioritārajos ienākošā tūrisma tirgos – Apvienotajā Karalistē un Somijā. Latvija iekļauta starptautiskā ceļojumu...

Lasīt tālāk
Video

Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam

13/07/2026

Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...

Lasīt tālāk
Video

FM: maijā eksporta izaugsmi turpināja balstīt minerālprodukti, lauksaimniecības un rūpniecības preces

13/07/2026

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada maijā Latvijas preču eksports sasniedza 1,74 miljardus eiro, kas bija par 6,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga straujāk –...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: influenceri nepietiekami norāda komerciālu un mākslīgā intelekta radītu saturu

08/07/2026

Sociālo mediju saturs arvien biežāk ietekmē patērētāju izvēli - sākot no ikdienas preču iegādes līdz pakalpojumu, izklaides un dzīves stila lēmumiem. Influenceru ieteikumi nereti tiek uztverti...

Lasīt tālāk
Video

Jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs

08/07/2026

2026. gada jūnijā, salīdzinot ar 2026. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākais cenu pieaugums mēnesī...

Lasīt tālāk
Video

Rail Baltica pamattrases dienvidu posmā tiks būvēta jauna augstsprieguma apakšstacija

07/07/2026

Ministru kabinets otrdien, 7. jūlijā, iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ieguldījumu veikšanu AS “Augstsprieguma tīkls” piederošas apakšstacijas...

Lasīt tālāk