• Tweet

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem. Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

2017.gadā no visu jauno ēku būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita 64% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Katru gadu ar savas privātmājas būvniecības izaicinājumiem saskaras gandrīz divi tūkstoši ģimeņu.

Būvvaldes nepilnīgi veic savus pienākumus

Būvniecības uzraudzības un kontroles procesam būtu jāveicina uzbūvēto māju ekspluatācijas drošums. Tomēr revīzijā konstatēts, ka būvvaldes neizvērtē būvniecības procesa pārbaužu rezultātus un tādēļ iespējamie riski netiek identificēti. Būvvaldes nenodrošina būvatļauju derīguma termiņa un civiltiesiskās apdrošināšanas polises termiņu kontroli. Tādējādi tiek apdraudēta droša būvniecība.

Pusē no revīzijā iekļautajām būvvaldēm netiek nodrošināta būvniecības procesā iesniegtās dokumentācijas reģistrēšana. Tas būvniecības ieceres saskaņošanas un ēkas ekspluatācijā pieņemšanas procesu padara necaurskatāmu un paildzina gandrīz par 29 dienām.

Prasība veikt ēkas kadastrālo uzmērīšanu, to nododot ekspluatācijā, nav saistīta ar būvniecības uzraudzības procesu vai ēkas drošu ekspluatāciju. Turklāt prasības izpilde paildzina ēkas nodošanu ekspluatācijā vidēji par vienu mēnesi un, pēc revidentu aplēsēm, ik gadu rada mājsaimniecībām papildu izdevumus līdz pat 266 tūkstošiem eiro.

BIS izveide – solis pretī būvniecības procesa sakārtošanai

No 2010. līdz 2015. gadam par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 3,8 miljoniem eiro – Latvijā tika izveidota būvniecības informācijas sistēma (BIS), taču tikai nepilni 2% no būvniecības iecerēm līdz 2017. gada beigām tika iesniegtas elektroniski. Pašlaik BIS pieejamā būvniecības procesa kontrolei un uzraudzībai nepieciešamā informācija ir nepilnīga, tai ir zems ticamības līmenis, turklāt arī pašas būvvaldes nenodrošina visas informācijas ievadi sistēmā.

Lai gan Ministru kabinets šogad lēma, ka no 2019. gada visi būvniecības procesā nepieciešamie dokumenti tiks kārtoti elektroniski, esošā situācija radikāli nemainīsies, jo saglabājas izņēmums tiem būvniecības procesiem, kas jau iesākti papīra veidā. Rezultātā pilnīgu informāciju par būvniecības procesiem Latvijā BIS varēs atrast ne ātrāk kā 2020. gada vidū. Arī Būvniecības valsts kontroles birojs revīzijas gaitā apliecināja, ka konstatētie BIS funkcionalitātes trūkumi tiks novērsti līdz 2020. gada vidum.

Ekonomikas ministrijai daudz darāmā būvniecības jomas uzlabošanā

Ekonomikas ministrija, kas ir atbildīga par vienotas valsts politikas būvniecībā izstrādi un īstenošanu, saskaņojot revīzijas ziņojumu, ir apņēmusies realizēt visus Valsts kontrole ieteikumus. Ministrija izvērtēs normatīvajos aktos noteikto obligāto pārbaužu lietderību un definēs būvvaldēm saistošus noteikumus, lai izveidotu risku novērtējumā balstītu pārbaužu sistēmu; vērtēs kadastrālās uzmērīšanas nepieciešamību un lietderību, nododot ēku ekspluatācijā; pilnveidos BIS, samazinot lietotāju administratīvo slogu, uzlabojot būvniecības procesa caurskatāmību un sekmējot būvniecības procesa uzraudzību un kontroli.

Savukārt būvvaldēm un būvniecības ierosinātājiem tiks noteiktas tikai tādas prasības, kas veicina efektīvu procesa uzraudzību un uzbūvēto privātmāju drošu ekspluatāciju, kā to revīzijas ziņojumā iesaka Valsts kontrole.

Foto: Pixabay