• Tweet

Intelektiskās transporta sistēmas (ITS) ir sistēmas, kurās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izmanto autotransporta jomā satiksmes un mobilitātes pārvaldībai, un tās ir kritiski svarīgas, lai Latvija atbilstu un iekļautos kopējā Eiropas mobilitātes telpā. Attīstot ITS, var uzlabot satiksmes efektivitāti un drošību, samazināt ceļā pavadīto laiku un kaitīgo ietekmi uz vidi u. c. ITS paver iespējas arī jaunu un inovatīvu produktu attīstībai, sniedzot pienesumu valsts ekonomikai. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm kopumā ITS ieviešanai Latvijā nepieciešami 26 milj. eiro, vēsta Valsts kontrole.

ITS ieviešanas priekšnoteikums – Latvijas transporta nozares nacionālais piekļuves punkts (NPP), kur datus uzkrāt, apstrādāt un nodrošināt to pieejamību atkārtotai izmantošanai, – ir izveidots. Tomēr Latvija bija viena no pēdējām ES valstīm, kura to īstenoja. NPP ikvienam publiski pieejams kopš 2024. gada janvāra.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja līdz šim paveikto un turpmāk plānoto, diemžēl secinot, ka līdz šim Satiksmes ministrija (SM) nav plānveidīgi un koordinēti ieviesusi ITS. Tas, ka ITS Latvijā neievieš mērķtiecīgi, rada negatīvas sekas gan publiskajam, gan privātajam sektoram. “Pirmkārt, neizmantojot ITS tehnoloģiskās iespējas un datus, nevar veidot jaunus, inovatīvus pakalpojumus. Otrkārt, nepilnvērtīgi izmantojot datus, publiskais sektors nevar pieņemt datos balstītus, pamatotus lēmumus. ITS ir jauna, inovatīva joma, un tā paver plašas iespējas līdzdarboties publiskā sektora iestādēm un privātpersonām, kas būtu ieguvums gan individuālā, gan nacionālā līmenī. Svarīgi, lai Eiropas mobilitātes telpā nepaliekam “pelēkajā zonā”, tādēļ priekšnoteikumu radīšana mērķtiecīgai ITS ieviešanai Latvijā ir ļoti svarīga,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Ieviešot ITS, satiksmes dalībniekiem ir pieejami dažādi transporta jomas pakalpojumi, piem., satiksmes vadības risinājumi un gudrās ceļazīmes, reāllaika satiksmes informācija, maršrutu plānotāji un navigācijas līdzekļi, sabiedriskā transporta maršrutu, kursēšanas laiku un faktiskās atrašanās vietas informācija, informācija par pieejamajām autostāvvietām un to faktisko aizpildījumu, tuvāko alternatīvās degvielas uzpildes staciju izvietojums un statuss, brīdināt par bīstamiem laikapstākļiem noteiktos ceļu posmos, izmantot digitālos risinājumus maksas ceļu apmaksai. Arvien biežāk ITS izmanto, lai mazinātu transporta sistēmu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Ar ITS risinājumiem var uzlabot transporta sistēmas, padarot tās efektīvākas un ilgtspējīgākas.

Lai gan ITS Direktīvu pieņēma jau 2010. gadā un ITS definīcija ir ietverta Ceļu satiksmes likumā kopš 2012. gada, Latvijā nesteidzās izveidot NPP un mērķtiecīgi attīstīt ITS pakalpojumus. Latvija ir viena no pēdējām ES valstīm, kurā uzsākta NPP izveide – tikai pēc Eiropas Komisijas 2020. gadā ierosinātajām pārkāpumu procedūrām pret Latviju. Publiskai lietošanai NPP nodots 2024. gada janvārī – par 4,9 milj. eiro izveidota vide un portāls ar pirmajām publicētajām datu kopām (ikgadējā uzturēšana – 435 000 eiro). Pakāpeniski paplašinot un efektīvi izmantojot NPP datus, iesaistot privāto sektoru, var veidot un attīstīt pakalpojumus ITS jomā un radīt arī izmērāmus ieguvumus, kas politikas plānošanas laikā tika aplēsti 16,3 milj. eiro gadā.

Tā kā nav stratēģiska redzējuma par ITS nākotni Latvijā, nav arī plāna šo sistēmu ieviešanai

“Lielos ceļu infrastruktūras projektos ITS būtu jābūt neatņemamai sastāvdaļai. Tomēr stratēģiskā redzējuma, skaidra rīcības plāna un arī NPP plašākas ieviešanas plāna neesamības dēļ autoceļu attīstībā iesaistītajiem nav skaidri “spēles noteikumi”,” norāda I. Bādere.

Labā prakse nosaka, ka stratēģiju vajag, turklāt ārpakalpojumā piesaistītie eksperti jau 2017. gadā bija sagatavojuši stratēģijas projektu. Piem., ekspertu izvērtējumā ietverti ITS ieviešanas mērķi un piedāvātas aktivitātes ar augstu prioritāti, t. sk. (1) uzlabot ceļu satiksmes drošību, (2) optimizēt reāllaika datu apkopošanu par ceļu stāvokli, satiksmi un brauciena apstākļiem, (3) integrēt ITS risinājumus būtiskajos ceļu infrastruktūras projektos un nodrošināt, ka ITS risinājumi ir to neatņemama sastāvdaļa, (4) uzlabot ITS infrastruktūras iespējas un funkcionalitāti, lai efektīvi pārvaldītu transporta tīklu. Tā kā nav stratēģijas, nav arī savlaicīgi izstrādāts daudzgadu ITS ieviešanas plāns – vai un kādi būs nākamie NPP attīstības soļi un kā to finansēs. Turklāt, trūkstot plānam par jaunu datu kopu pievienošanu publicēšanai NPP, iespējas netiek izmantotas ar pilnu jaudu.

Lai risinātu problēmas ITS jomā, jāmaina pašreizējais organizatoriskais modelis

NPP uzturēšanā un ITS attīstībā nav skaidrs lomu sadalījums starp SM (atbildīgā iestāde par ITS politikas izstrādi un īstenošanu) un Latvijas Valsts ceļiem (LVC) (pienākums izveidot un uzturēt NPP). Turklāt deleģēšanas līgums paredz LVC vispārīgi vadīt ITS ieviešanu – attiecīgi nevar precīzi izsekot un uzraudzīt LVC veicamos uzdevumus un sasniedzamo rādītāju izpildi.

Pašreizējais organizatoriskais modelis nerisina problēmas ITS jomā un pamatā nodrošina sadarbību un uzraudzību tikai NPP izstrādes projekta līmenī. Lai gan kopējais ITS tvērums un NPP darbība paredz daudz iesaistīto – valsts pārvaldes iestādes, kapitālsabiedrības, pašvaldības, privāto sektoru (ne tikai SM un LVC) –, to atbildība un pienākumi nav noteikti. Tas traucē apzināt dažādas Latvijas iestāžu un privātā sektora vajadzības un attīstības idejas, kā arī traucē ieviest koordinētus, savstarpēji papildinošos un nedublējošus ITS attīstības risinājumus.

NPP jāveido kā vienots kontaktpunkts visiem transporta un satiksmes nozares datiem un jāizvērtē tā integrācija Latvijas Atvērto datu portālā

Patlaban dati transporta jomā ir pieejami decentralizēti, tos uzkrāj vairākās vietās (iestādēs, pašvaldībās, kapitālsabiedrībās) un tos uztur dzelzceļa pārvadātāji, kuģošanas līnijas, autoceļu uzturētāji, privātie pakalpojumu sniedzēji. Savukārt NPP ir publicētas tikai LVC uzturētās un tikai dažas no LVC sistēmām saņemtās citu datu īpašnieku datu kopas (slikts autoceļa stāvoklis, īslaicīgi slidens ceļš, mainīgās ceļa zīmes, ātruma ierobežojumi, alternatīvās degvielas uzpildes stacijas).

Jau kopš 2018. gada ir noteiktas prioritārās atvērto datu kopas, t. sk. transporta nozarē, piem., Autotransporta direkcijas dati par autobusu pieturvietām un kustību sarakstiem. Šie dati ir pieejami Atvērto datu portālā, bet nav realizēti NPP. Tātad NPP kā atvērto datu transporta jomā piekļuves punkta plānošana un realizēšana notiek atrauti no valsts atvērto datu politikas. Šādi turpinot, tiks tērēti resursi vienu to pašu datu kopu uzturēšanai dažādos atvēro datu risinājumos. Revīzijā Valsts kontrole aicina Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sadarboties daudz aktīvāk, īpaši šobrīd, kad jāpieņem lēmumi par nākamo datu kopu realizēšanu NPP. Valsts kontrole arī aicina LVC izvērtēt iespējas NPP integrēt Latvijas Atvērto datu portālā.

NPP darbībai jāizstrādā normatīvais regulējums

NPP ir valsts informācijas sistēma, tāpēc tās darbība jāregulē atbilstošai tiesiskai bāzei. Tomēr, 2024. gadā uzsākot NPP darbību, normatīvais regulējums nav izstrādāts un apstiprināts. Attiecīgi nav noteikta NPP darbība, iesaistīto pušu pienākumu sadale un atbildība, kā arī datu nodošanas kārtība NPP u. c. Normatīvo aktu projektu skaņošanas procesā, revidentu ieskatā, pastāv risks plašām diskusijām par iesaistīto iestāžu un pašvaldību pienākumiem un termiņiem, kas var būtiski aizkavēt normatīvo aktu pieņemšanu un tādējādi arī paildzināt datu nodošanu un pieejamību NPP. LVC nav arī apzinājuši citu iestāžu datu nodošanas iespējas, tam nepieciešamo laiku un finanšu resursus, turklāt šos jautājumus plānots sākt risināt tikai šogad.

Revidenti norāda, ka patlaban būtiski resursi tiek veltīti, lai esošos transporta nozares datus apkopotu un publicētu NPP, taču netiek veicināta šo datu tālāka izmantošana dažādu pakalpojumu izstrādei, kas ir NPP ieviešanas galvenais mērķis un plānotais ieguvums. Joprojām nav rīcības plāna NPP popularizēšanai, lai no citām iestādēm iegūtu datu kopas un tās publicētu NPP. “Veidojot Latvijas NPP, svarīgi maksimāli izmantot šī rīka iespējas un portālā nodrošināt pēc iespējas plašāku datu pieejamību, lai tas ir vienots kontaktpunkts visiem iesaistītajiem. Pretējā gadījumā riskējam, ka NPP vēl ilgi neaptvers būtiskākos un ITS pakalpojumu attīstītājiem noderīgākos transporta un satiksmes datus, kas pārskatāmā nākotnē kavēs jaunu un inovatīvu ITS pakalpojumu izstrādi un nenodrošinās potenciālo pienesumu valsts ekonomikā,” skaidro I. Bādere.