Valsts ierēdņu skaitu samazina, pašvaldības – uzpumpē
Maza, efektīva, profesionāla un labi atalgota valsts pārvalde – sasniegt šo mērķi Latvijai nav palīdzējusi nedz krīzes gadu taupība, nedz politiķu pragmatisms.
Premjerministre Laimdota Straujuma paziņojusi, ka, iespējams, būtu jāsamazina ierēdņu štats, lai ieekonomētos līdzekļus atvēlētu mazas, profesionālas un labi atalgotas valsts pārvaldes izveidei.
Valsts pārvaldes reforma tika sākta vēl tālajā 1993. gadā. Visdrastiskāk ierēdniecība tika izpurināta krīzes gados, kad gada laikā – no 2008. līdz 2009. gada rudenim – valsts pārvalde tika samazināta par 29,41%. Tādējādi 2009. gada sākumā visā valsts pārvaldē, t. i., gan ministrijās, gan pašvaldībās, gan armijā, medicīnas jomā u. tml., strādāja 205 263 iedzīvotāji jeb 9,08% no iedzīvotāju skaita. Toreiz Valsts prezidents un valdība vienojās, ka līdz 2013. gada nogalei valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina līdz 8% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, kas nozīmētu vēl aptuveni 25 līdz 29 tūkstošu cilvēku atlaišanu.
Redzams, ka visaktīvāk pildīt valdības uzstādījumu ir centušās tiešās valsts pārvaldes jeb valsts budžeta iestādes, kurās 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2008. gadu, nodarbināto skaits bija samazinājies par 21 tūkstoti jeb gandrīz par 27%.
Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka 2013. gada trešajā ceturksnī tiešās valsts pārvaldes institūcijās strādāja 57,4 tūkstoši nodarbināto, kas bija par 0,3% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. Tikmēr pašvaldību pārziņā esošajās institūcijās pērn trešajā ceturksnī strādāja uz pusi vairāk cilvēku jeb 123,2 tūkstoši personu, un tas bija par 20% vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka, tik tikko atkopušās no krīzes, pašvaldības atkal sākušas uzpumpēt savus apmērus un pērn notikušās pašvaldību vēlēšanas, visticamāk, šo apetīti ir tikai veicinājušas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka šī statistika nenoliedzami ir sīkākas izpētes vērta. Tomēr pašvaldības Latvijā esot autonomi veidojumi, kas tur atbildību vienīgi paši savu vēlētāju priekšā.
Statistika liecina, ka 2013. gada otrajā pusē visā valsts pārvaldē kopā strādāja 180,6 tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka krīzes gados ieplānotais skaitliskais valsts pārvaldes samazinājums praktiski ir sasniegts. Tomēr 8% rādītājs no iedzīvotāju kopskaita joprojām paliek vēlamības izteiksmē, jo Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās straujāk, nekā bija plānots. Spriežot pēc 2009. gada valdības dokumentiem, tika plānots, ka 2013. gada nogalē Latvijā dzīvos 2,2 miljoni cilvēku. Taču realitāte ir izrādījusies skaudrāka. Proti, 2013. gada 31. decembrī mūsu valstī dzīvoja 2,005 miljoni iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 8% rādītāju, valsts pārvalde ir jānogriež vēl vismaz par 20 tūkstošiem cilvēku.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālāk