Valsts enerģētikās krīzes centru vadīs klimata un enerģētikas ministrs
Ministru kabinets 2023. gada 10. janvāra sēdē apstiprināja grozījumus Valsts enerģētikas krīzes centra (Centrs) nolikumā, nosakot, ka turpmāk Centra vadību nodrošinās klimata un enerģētikas ministrs.
Līdz šim Centru vadīja ekonomikas ministrs, bet Centra sekretariāta darbību materiāltehniski nodrošināja Ekonomikas ministrija. Ņemot vērā Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izveidi un enerģētikas politikas jomas pāreju uz to no Ekonomikas ministrijas, Centra vadības funkcija tiek nodota KEM.
Saskaņā ar grozījumiem Centra nolikumā, par tā vadītāju noteikts klimata un enerģētikas ministrs, bet ministra prombūtnes laikā Centra vadību nodrošinās KEM valsts sekretārs. Tāpat paredzēts, ka turpmāk Centra sekretariāta darbību materiāltehniski nodrošinās KEM un Centra sastāvā tiks iekļauti KEM pārstāvji.
Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Centra sastāvā ir pārstāvji no Klimata un enerģētikas, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Aizsardzības, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls”, akciju sabiedrības “Latvenergo”, akciju sabiedrības “Gaso”, akciju sabiedrības “Rīgas siltums”, akciju sabiedrības “Sadales tīkls”, akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un biedrības “Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija”.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk