• Tweet

Latvijas valdība noteica nākamā gada 1. aprīli par brīdi, kurā mājsaimniecībām būs jāsāk pirkt elektroenerģiju par brīvā tirgus cenām.

Valdības kompetence beidzas ar to, ka tika sagatavoti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas vēl jāpieņem Saeimā. Šobrīd grūti garantēt, ka Saeima patiešām pieņems šādu lēmumu: pret to ir lēmuma iekrišana Saeimas pārvēlēšanu gadā, bet par – starptautisks spiediens atskaitīties par tirgus liberalizāciju un – galvenais – nepieciešamība uz elektrības cenu celšanas rēķina palielināt valsts un valstij piederošā uzņēmuma Latvenergo ienākumus valsts un uzņēmuma parādu kārtošanai.

Grūti iedomāties vēl bezcerīgākus apgalvojumus, nekā tie sarindoti par elektroenerģijas tirgu atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtajā paziņojumā par valdības lēmumu: «Elektroenerģijas tirgus atvēršanas galvenie ieguvumi ir lielāka konkurence tirgotāju sektorā, lielāka pakalpojuma plānu izvēle, caurskatāmāka, saprotamāka un konkurētspējīgāka elektrības cena lietotājiem.» Galvenais šeit ir nevis tas, kas uzskaitīts, bet tas, kas nav pieminēts. Tā ir elektrības cena, kam būtu jāpazeminās atbilstoši dogmām par brīvo tirgu un konkurenci. Tā vietā EM norāda, ka «atvērta elektroenerģijas tirgus priekšrocība – izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu». Citiem vārdiem sakot, priekšrocība būs pašiem izvēlēties tarifu apmēram 20 santīmu līmenī par kilovatstundu tagadējo 10 santīmu vietā un rēķināt 5 santīmu ietaupījumu no 25 santīmu tarifa neizvēlēšanās – šie skaitļi ir uzskatāmības dēļ noapaļoti un neietver pārrēķinu uz eiro, kam nākamā gada 1. aprīlī ir jābūt maksāšanas līdzeklim Latvijā.

EM paziņojuma ticamību iespējams novērtēt pēc tā, ko EM nosauc par «caurskatāmāku» un «saprotamāku» elektrības cenu. Ja vien cilvēkam ir dators ar interneta pieslēgumu, lai viņš tūlīt pavingrinās elektrības cenas aprēķināšanā, ņemot vērā elektrības biržas cenas Nord Pool Spot. Proti, viņa uzdevums ir aprēķināt, kurš elektrības piegādātājs sola visizdevīgāko cenu jeb vismazāko piecenojumu elektrības biržas cenai, kas Latvijā pēdējā laikā svārstījusies starp 41,78 eiro par megavatstundu vidēji pagājušajā ceturtdienā un 73,48 eiro par megavatstundu šodien; savukārt šodienai bija jāsākas ar cenu 40,05 eiro par megavatstundu tūlīt pēc pusnakts un 100,03 eiro par megavatstundu dienas vidū. Tālāk patērētājiem būs jāspēj pierēķināt šai cenai strāvas pārvades un sadales izmaksas, kas pēkšņi sākušas svārstīties tāpat kā strāvas cena.

Zīmīgi, ka valdības lēmums (priekšlikums Saeimai) tika pieņemts tieši tajā brīdī, kad Latvijā strādājošais Igaunijā ražotās strāvas pārdevējs Enefit paziņoja, ka vairs nespēj šādām cenu svārstībām izsekot un tāpēc pārtrauc slēgt līgumus par strāvas piegādi ar fiksētu cenu. Vecie līgumi gan vēl tiks pildīti, bet elektroenerģijas pircējiem būs jārēķinās ar iespēju, sacīsim, mēnesi pēc elektrības patērēšanas uzzināt, ka rēķins par elektrību pēkšņi pieaudzis par 10–100 eiro mājsaimniecībai vai par 1000 un nez cik tūkstošiem eiro uzņēmumiem. Alternatīva šādām svārstībām ir laikus pasūtīt sev elektrību par 30 eirocentiem par kilovatstundu.

Enefit nav vienīgais strāvas piegādātājs. Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jau ir pieteikušās pat 50 firmas, kas gribētu darboties kā elektrības pārdošanas starpnieki, bet tikai astoņas no tām ir noslēgušas līgumu ar Latvenergo koncerna uzņēmumu Sadales tīkls, kas tehniski apkalpos šo starpniecību. Citiem vārdiem sakot, starpnieki uzņemsies finanšu risku un savu izdevīgo piedāvājumu reklāmas izdevumus, bet nebūvēs taču ne 50, ne astoņus jaunus elektrības sadales tīklus. Starpnieki pirktu sadales tīkla pakalpojumus un ļautu Latvenergo pelnīt jebkurā variantā, tajā skaitā arī tad, ja visi iespējamie starpnieki no Latvijas aizmuktu. Latvenergo tas būtu pat drošāk, ja viņi aizmuktu un nebojātu brīvā elektrības tirgus tēlu ar tādiem paziņojumiem, kā vakar atļāvās Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers: «Atvērtais tirgus pastāvēs bez reālas konkurences, un tajā faktiski darbosies tikai līdzšinējais monopolists. Tādējādi radot ilūziju par atvērto tirgu, kurā nebūs nedz izvēles iespējas, nedz objektīvi un konkurences virzīti cenu piedāvājumi.».

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis