Valdība sola pedagogus bešā neatstāt
Valdība sola pedagogu algām iztrūkstošo summu atrast valsts budžetā. Puse naudas – trīs miljoni latu – tiks sameklēta no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kabatas, bet vēl 3,5 miljoni latu tiks rasti no citām valsts budžeta programmām.
Bet pusmiljonu latu, kas šogad papildus vajadzīgi mācību līdzekļu iegādei, IZM būs vien jāsalūko no saviem ietaupījumiem.
Jau pirms valdības sēdes izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis bija optimistiski noskaņots un pauda pārliecību, ka nauda pedagogiem būs. Viņš lika saprast, ka valdībā rasts atbalsts finansējuma piešķiršanai. Tā tiešām arī notika. Premjers Valdis Dombrovskis uzdeva IZM skaidri paziņot, ka nauda algām tiks nodrošināta, jo nevajadzētu likt pedagogiem vēl mēnesi gaidīt un minēt, vai algas būs vai ne. Viņš arī norādīja, ka IZM kopā ar Finanšu ministriju (FM) ir jāprecizē tehniskās lietas – gan finansējuma avoti, gan arī nepieciešamais apjoms.
Vj. Dombrovskis norādīja, ka nākamajos gados visus šos sešus miljonus latu, kas nebija ieplānoti ministrijas izdevumos, jau paredzēs bāzes budžetā. Taču šogad nekas cits neatliks, kā vien izmantot IZM resursu pārdali – to nodrošinās no līdzekļiem budžeta apakšprogrammā Studiju un studējošo kreditēšana. Ietaupījums tajā esot radies, samazinoties sešu mēnešu RIGIBOR likmei: šā gada pirmajā pusgadā ir samazinājusies procentu starpība, ko sedz students un ko – Studiju un zinātnes administrācija kredītiestādēm par izsniegto studiju un studējošo kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.
Tā kā valdība atbalstījusi naudas piešķiršanu pedagogu algām, tad IZM ir gatava novirzīt mācību līdzekļiem trūkstošo summu no saviem ietaupījumiem. Sākotnēji tā prasīja pusmiljonu latu no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, skaidrojot, ka IZM tāda nauda nav pieejama. Nākamgad Izglītības likuma, kurš ar šo mācību gadu paredz daudz lielāku valsts iesaisti mācību līdzekļu iegādē, izpildei vajadzīgi būs papildus 1,6 miljoni latu. IZM sola arī turpmāk šo sadaļu daļēji finansēt no starpbanku kredītu procentu likmes svārstībām studējošo un studiju kreditēšanas programmas ietvaros.
Izskatot šo jautājumu, savu balsi pacēla arī Kultūras ministrija (KM), kura lūdza valdību vairāk atbalstīt ministrijas pārziņā esošo specializēto skolu vajadzības. Mākslas un mūzikas skolās mācību procesa nodrošināšanai vecākiem jāiegulda lieli līdzekļi, piemēram, krāsām, deju apaviem. Premjerministrs gan iebilda, norādot, ka tad jau viss nosakāms kā mācību līdzeklis, tāpēc būtu svarīgi nodefinēt, kas tas īsti ir. Viņaprāt, apavu, guaša krāsu vai zīmuļu iegāde būtu jāatstāj vecāku ziņā. Tomēr KM nepiekāpās: izmaksas specifiskiem mācību līdzekļiem, kas vajadzīgi izglītības procesa nodrošināšanai, ir gana lielas un ne katrs to var atļauties. V. Dombrovskis gan piebilda, ka tad jau var nonākt līdz tam, ka kedas sporta skolai jāsedz no valsts līdzekļiem. Viņš uzdeva KM nākamnedēļ valdībā iesniegt atsevišķu informatīvo ziņojumu par šo jautājumu un saskaņot to ar IZM.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk