• Tweet

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.-2022. gada ietvaram. Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā apzināti fiskālo telpu palielinošie pasākumi un priekšlikumi nozaru ministriju pieteiktajām prioritātēm.

Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.

Izvērtējot iespējas atbrīvot līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai, attiecīgi palielinot fiskālo telpu, ir apzināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda snieguma rezerves finansējuma un citu neizmantoto finansējuma atlikumu novirzīšanas iespējas valsts budžeta līdzfinansējuma daļas aizstāšanai plānotajos un uzsāktajos ES fondu projektos. Ņemot vērā iespējamās ES fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales, ES fondu līdzfinansējumu varētu novirzīt: 113,6 miljonus eiro VAS “Pasažieru vilciens” elektrovilcienu iegādes projekta īstenošanai, 29,4 miljonus eiro VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” projekta īstenošanai un 8,5 miljonus eiro “Sēnītes” posma valsts autoceļu projekta īstenošanai.

Tādējādi pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, kas izriet no pieņēmumiem par šo projektu indikatīvo izdevumu apmēru 2020.-2022. gadā, iespējama fiskālās telpas atbrīvošana vismaz 13 miljoni eiro 2020. gadā, 16,7 miljoni eiro 2021. gadā un 116,2 miljoni eiro 2022. gadā.

Par pieciem miljoniem eiro nākamā gada fiskālo telpu palielinās ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ieviešana. Plānots veikt grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām un noteikt tiesības Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju par riskantajiem darījumu partneriem, kā arī tiks pilnveidota valdes locekļa atbildība.

Pašvaldību budžetu ieņēmumu korekcija fiskālo telpu 2020. gadā uzlabos par 80,7 miljoniem eiro. Lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu finansējumu, tiks sagatavoti priekšlikumi sabalansētiem finanšu resursiem reģionālā griezumā. Tiks izvērtētas iespējas mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem un izmaiņas speciālajā dotācijā, nodrošinot, ka speciālā dotācija nav mazāka kā 148,1 miljons eiro un nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi kā 2019. gadā, attiecīgi koriģējot arī 2021. un 2022. gadu.

Tāpat, kā jau ziņots, Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” iekļaušana vispārējā valdības sektorā 2020. gadā rada negatīvu ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu. Lai kompensētu SIA “Rīgas satiksme” radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, ir izvērtēti iespējamie negatīvās ietekmes mazinošie pasākumi. Lai sasaistītu pašvaldības un tās kontrolētās kapitālsabiedrības atbildību, iespējams noteikt, ka kompensācija tiek veikta atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem no Rīgas pašvaldības budžetam piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, nepārsniedzot 38 miljonus eiro 2020. gadā un 10,1 miljonu eiro 2021. gadā. Summas var tikt precizētas atbilstoši aktuālākai informācijai.

Ievērojot Jaunā Rīgas teātra būvniecības procesā esošo pārtraukumu, darbu izpilde iepriekš plānotajā apjomā nav realizējama. Tādējādi budžeta apguve ir pārplānota, kas 2020. gadā fiskālo telpu palielina par 6,1 miljonu eiro.

Tāpat fiskālās telpas palielināšanai ir paredzēta azartspēļu nodokļa celšana un pārdale starp valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot 78% nodokļa ieņēmumu ieskaitīt valsts pamatbudžetā un 22% – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle. Tādējādi nākamajā gadā fiskālā ietekme mērāma 11,5 miljonu eiro apmērā.

Lai mazinātu augsto sociālo risku, kā arī sabalansētu licencēšanas valsts nodevu ar inflācijas, vidējās algas pieaugumu valstī un nozares finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, valdību veidojošo partiju pārstāvji piedāvā paaugstināt nebanku kredītu devēju licencēšanas valsts nodevas likmi par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējās valsts nodevas apmēru par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību. Tādējādi ir paredzēts no 2020. gada paaugstināt valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un ikgadējās valsts nodevas apmēru par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību, nodrošinot ik gadu papildu ieņēmumus valsts budžetā 3,0 miljoni eiro.

Ņemot vērā valdību veidojošo partiju pārstāvju noteiktos nodevas apmēra palielināšanās mērķus, Ekonomikas ministrijai jāizvērtē iespēja neattiecināt nodevas palielinājumu uz nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas neizsniedz distances kredītus.

Ņemot vērā darbaspēka nepietiekamību Latvijā, kā arī reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājumu, Labklājības ministrijai nepieciešams pārskatīt bezdarbnieku pabalsta politiku un sagatavot attiecīgus grozījumus likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā. Tādējādi bezdarbnieku pabalstu politikas pārskatīšana fiskālo telpu 2020. gadā uzlabo par 12 miljoniem eiro.

Detalizēti par papildu piešķiramo finansējumu 2020. gada nozaru ministriju prioritātēm MK lems otrdien, 17. septembrī.

Foto: Valsts kanceleja