Valdība piešķir finansējumu iekšlietu dienestiem austrumu robežas drošībai
29. novembrī Ministru kabinets lēma piešķirt Iekšlietu ministrijai 128 155 eiro, lai segtu izdevumus saistībā ar situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kā arī 21 462 eiro, lai segtu izdevumus, kas radušies īstenojot pasākumus uz Latvijas–Krievijas robežas. Izdevumi veidojušies laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. oktobrim.
Izdevumi pasākumiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas 119 735 eiro apmērā ir saistīti ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbināto samaksu par virsstundu darbu, piemaksām, kā arī izdevumiem par degvielas iegādi, un patvēruma meklētāju uztura un dienas naudu. Tajā skaitā finansējums paredzēts Valsts policijai – 49 219 eiro, Valsts robežsardzei – 42 177 eiro, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 27 728 eiro un Valsts drošības dienestam – 611 eiro. Tāpat 8420 eiro piešķirti, lai kompensētu vidējās izpeļņas pieaugumu, kas rodas, nosakot nodarbinātajiem samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, tai skaitā Valsts policijai – 3262 eiro, Valsts robežsardzei – 3514 eiro un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 1644 eiro.
Lai mazinātu nelegālās migrācijas apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās migrācijas organizētāju aktivitātēm uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās tika palielināts norīkojumu skaits, kā arī nodrošināti atbalsta pasākumi. Savukārt uz Latvijas–Krievijas robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli. Valsts robežsardze laika posmā no šī gada 1. oktobra līdz 31. oktobrim uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir atturējusi no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 348 personas un ir aizturējusi 25 personas.
Ņemot vērā kraso patvēruma meklētāju pieaugumu, no 2021. gada augusta strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei saistībā ar patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu un izmitināšanu, tai skaitā Covid-19 karantīnas režīma prasību nodrošināšanu. Šī gada 10 mēnešos pieņemti lēmumi par bēgļa statusa piešķiršanu 199 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu – 24 personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 333 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 212 intervijas ar patvēruma meklētājiem.
Savukārt saistībā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijā, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem no šī gada 28. septembra līdz 27. decembrim, Valsts drošības dienestam piešķirs 21 462 eiro par atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei Latvijas–Krievijas valsts robežas robežkontroles nodrošināšanā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk