• Tweet

Ministru kabinets šodien, 9. martā, plāno skatīt Operatīvās vadības grupas izstrādātos scenārijus Covid-19 ierobežojumu turpināšanai.

Pagājušajā nedēļā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika lemts uzdot Operatīvajai vadības grupai nedēļas laikā izstrādāt vismaz divus rīcības variantus Covid-19 krīzē – pastiprināt vai mīkstināt ierobežojumus.

Premjers Krišjānis Kariņš stāstīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka, atceļot ierobežojumus, sākas Covid-19 “trešais vilnis”, kas rada graujošas sekas.

Pilnīgi visu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem tas ir iespējams, ir stingri ieteikts strādāt no mājām, iepriekš norādījis premjers Krišjānis Kariņš, uzsverot, ka šim aicinājumam varētu noteikt stingrāku, ne tikai rekomendējošu raksturu.

“Pilnīgi visu uzņēmumu darbiniekiem, kuriem tas vien ir iespējams, stingri iesaku strādāt no mājām un šim aicinājumam varētu noteikt stingrāku raksturu,” sacīja Kariņš.

Kā zināms, iepriekš noteikts, ka Covid-19 drošības pasākumus mazinās saskaņā ar “luksofora principu”.

“Luksofora princips” sastāv no četrām riska pakāpēm:

• “tumši sarkanās gaismas” – ļoti augsta riska situācijas, kurā esam šobrīd, jo 14 dienās reģistrēti vairāk nekā 200 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (precīzs rādītājs – 563,2);
• “sarkanās gaismas” – augsta riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tikai tad varēsim pakāpeniski drošības pasākumus sākt mazināt;
• “dzeltenās gaismas” – vidēja riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 100 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju;
• “zaļās gaismas” – zema riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē 20 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tas ļaus atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.

Sasniegtā riska pakāpe ļaus prognozēt, kā varētu mazināt piesardzības pasākumus. Piemēram, augsta riska situācijā varēs pulcēties pieci un, iespējams, vairāk cilvēku, bet pasākumi joprojām būs aizliegti. Tie varētu atsākties, ja saslimstība samazinātos, sasniedzot vidēja riska līmeni. Arī izklaides vietas pakāpeniski varētu atsākt darbu tikai tad, ja būtu vidēja riska situācija. Tas pats attiecas uz sporta grupu nodarbībām iekštelpās.

Katrai riska pakāpei rekomendētie drošības pasākumi tiks ieviesti pakēpeniski, vadoties no situācijas, nevis vienlaikus. Mazinot drošības pasākumus, svarīgi ir nepieļaut atkārotu vīrusa izplatības pieaugumu un slimnīcu noslodzes palielināšanos.

Paredzēta arī rīcība, ja situācija krasi pasliktināsies. To noteiks pēc vismaz viena no trīs kritērijiem:

• ārkārtīgi augsts saslimstības līmenis – 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniedz 700 saslimšanas gadījumus;
• ļoti straujš saslimstības pieaugums – 14 dienu kumulatīvais rādītājs ir virs 200 saslimšanas gadījumiem un vienlaikus 7 dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaug par 20%;
• nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu atklāj jaunos vīrusa variantus un ir aizdomas par vietējo transmisiju.

Izpildoties kādam no šiem kritērijiem, varētu lemt par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu. Piemēram, varētu noteikt personu pārvietošanās ierobežojumus, bērnudārzos strādātu tikai dežūrgrupas u.tml.

Foto: Valsts kanceleja