• Tweet

Otrdien, 29. augustā, Ministru kabinets (MK), pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju par lietavu un plūdu izraisītajām sekām un postījumiem lauksaimniecības zemēs, izsludināja ārkārtēju situāciju 27 novados Latgalē un Vidzemē.

Ārkārtējā situācija izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados.

Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no 2017. gada 29. augusta līdz 2017. gada 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.

“Gan pagājušajā nedēļā uzreiz pēc lietavām, gan šīs nedēļas sākumā apmeklēju plūdu skartos novadus Latgalē un Vidzemē – situācija daudzviet ir kritiska. Postījumi ir ļoti plaši. Diemžēl šī nelaime ir nākusi tieši ražas vākšanas laikā – tūkstošiem hektāru platībā briestošo labību, rapsi, kartupeļus un citas lauksaimniecības kultūras sedz ūdens. Tas radīs lielus zaudējumus daudziem Latgales un Vidzemes lauksaimniekiem, tāpēc darīsim visu šobrīd iespējamo, lai cietušajiem zemniekiem palīdzētu pārvarēt grūtības,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Valdība ZM uzdeva līdz 2017. gada 1. oktobrim apzināt ārkārtējās situācijas teritorijā cietušās personas (lauksaimniekiem) un faktiskos nodarītos zaudējumu atbilstoši 2017. gadā Lauku atbalsta dienestā deklarētajām platībām. Tāpat ZM uzdots līdz 2017. gada 1. novembrim sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par kopējiem lauksaimnieku zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas apmēru atbilstoši kultūraugu un zemes izmantošanas veidam un pieprasījumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienestu, kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošās personas valdība aicina nodrošināt pretimnākšanu, nepiemērojot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā cietušajām personām (lauksaimniekiem), kas tieši saistītas ar augstākminētajiem plūdiem un to radītajām sekām.

Valdība arī uzklausīja Satiksmes ministrijas, ZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informāciju par infrastruktūras objektu atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās. Ministrijām uzdots līdz 2017. gada 15. septembrim sagatavot un iesniegt MK pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu infrastruktūras atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās.

Foto: magentapix/https://pixabay.com/en/users/magentapix-3410261/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/