• Tweet

Valdība atlikusi lēmuma pieņemšanu par Ekonomikas ministrijas rosinātajiem grozījumiem, kas paredzēja, ka no š.g. 9. marta tirdzniecību pilnā apmērā, t.i. bez preču grupu ierobežojumiem, varētu sākt tirdzniecības vietas ar kopējo telpas platību līdz 300 m2, ja apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve (ārējā ieeja) tirdzniecības vietai un tās nav savienotas ar tirdzniecības centru.

“Mazo veikalu atvēršanas jautājums šodien tika noņemts no valdības dienas kārtības, lai Veselības ministrija kopā ar Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupu izstrādātu konkrētus, skaidrus, saprotamus un uzņēmējiem prognozējamus kritērijus, pie kādiem saimnieciskās darbības veicēji var plānot atsākt Covid-drošu darbu,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kā zināms, Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien, 23. februārī, valdība konceptuāli atbalstīja, ka pastiprinātos drošības apstākļos martā darbu pilnā apmērā varētu atsākt tirdzniecības vietas, kurām ir individuāla ieeja un kuru kopējā platība nepārsniedz 300 m2. Vienlaikus valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, kurus skatīt nākamajā, t.i. 25. februāra, MK sēdē, vienlaikus lemjot par mazo veikalu darbības uzsākšanas datumu.

“Pakāpeniska pāreja uz Covid-drošu tirdzniecības modeli, atsevišķās tirdzniecības vietās atsakoties no preču sarakstiem, ir ieviesta kopš 8. februāra. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ir ieviesuši jaunās prasības, rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Ieviestais modelis ir sevi attaisnojis, būtiski pārkāpumi šajā periodā tirdzniecības vietās nav konstatēti, arī sabiedrība ir mainījusi iepirkšanās paradumus. Jāpiebilst, ka katrs solis pakāpeniskai ierobežojumu atcelšanai pirms virzīšanas uz valdību tiek izdiskutēts arī Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā,” uzsver ministrs.

Ļaujot atsākt darbu mazajiem veikaliem, tiktu mazināts Covid-19 infekcijas izplatības risks tirdzniecības vietās, jo izkliedējam apmeklētāju plūsmu pa vairākām tirdzniecības vietām. Savukārt sabiedrībai būtu pieejamas ikdienas sadzīvei nepieciešamās preces visā Latvijas teritorijā, jo stingrie ierobežojumi ar preču sarakstiem ir spēkā jau divus mēnešus (kopš 19.decembra). Vienlaikus tiktu sniegta iespēja atsākt saimniecisko darbību daļai mazo un vidējo tirgotāju, tādējādi mazinot uzņēmumu maksātnespējas iestāšanās risku un veicinot godīgāku konkurenci tirdzniecības nozarē.

Sabiedrības veselības un dzīvības drošības dēļ valdība jau iepriekš lēma par pakāpenisku drošas tirdzniecības modeļa ieviešanu tirdzniecības nozarē, ļaujot to īslaicīgi notestēt daļā tirdzniecības vietu. No š.g. 8. februāra mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē bez preču grupu pārdošanas ierobežojumiem drīkst sniegt aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali un degvielas uzpildes stacijas, grāmatnīcas, kā arī veikali, kuros tirgo pārtiku un higiēnas preces ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta. Tirdzniecības vietām ikdienas darbībā jāievēro visas iepriekš noteiktās drošas tirdzniecības prasības. Ar drošas tirdzniecības nosacījumiem var iepazīties EM tīmekļa vietnē.

Izvērtējot situāciju nozarē, secināts, ka ieviestais drošas tirdzniecības princips tirdzniecības vietās ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Uzraudzības iestādes ir veikušas rūpīgu uzraudzības darbu, bet būtiskus pārkāpumus nav konstatējušas. Tāpat nav pieaugusi arī iedzīvotāju mobilitāte, vērtējot pēc sabiedriskā transporta datiem.