• Tweet

Otrdien valdība vienojās apstiprināt pedagogu algu paaugstināšanas grafiku, kas paredz skolotāju algu likmi palielināt līdz 710 eiro un kvalitātes kritērijus, kas noteiks, cik lielu valsts mērķdotāciju turpmāk skolas saņems.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas šodien, 2018.gada 11.septembrī, apstiprināts valdībā, paredz, ka, lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, no 2020.gada 1.septembra vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji.

“Esam panākuši būtisku virziena maiņu, nosakot, ka valsts var maksāt par tādu vidējo izglītību, kas mūsu jauniešiem rada iespējas attīstīt Latviju kā plaukstošu un drošu valsti, kur pārticība un labklājība būs pieejama katrai ģimenei. Laba izglītība ir katra jaunieša pamatkapitāls veiksmīgai nākotnei,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

IZM uzsver, ka vidusskolai ir jāspēj jauniešiem sniegt tādas zināšanas, kas absolventiem nodrošina visplašākās studiju iespējas Latvijā un Eiropā. Tāpēc valsts finansējumam pedagogu algām jābūt tieši proporcionālam skolā sniegtajai izglītības kvalitātei.

Lai vidusskola varētu pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, Izglītības un zinātnes ministrija rosina noteikt kvalitātes kritērijus, kurus izpildot, vidusskola turpinās saņemt finansējumu nemainīgā apmērā arī tad, ja skolēnu skaits klasē vai klašu grupā būs mazāks par normatīvos noteikto.

Galvenais instruments izglītības kvalitātes mērīšanai Latvijā ir akreditācijas process, kurā 20 izglītības kvalitātes vērtēšanas kritēriji sadalīti septiņās jomās. Jaunajos noteikumos kā būtiskākie izvirzīti pieci no kritērijiem – mācību saturs; mācīšanas kvalitāte; atbalsts mācību darba diferenciācijai; iekārtas un materiāltehniskie resursi; fiziskā vide un vides pieejamība. Šajās jomās vērtējums nevarēs būt zemāks par III kvalitātes vērtējuma līmeni.

Ļoti būtisks skolas kvalitāti apliecinošs kritērijs būs obligāto centralizēto eksāmenu indekss, kuram laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 procentiem, līdz 2029. gada 31. decembrim pieaugot līdz 50 procentiem, bet 2031.gada 1.janvārī indeksam jāsasniedz 60 procenti. Jāņem vērā, ka līdz 2023. gada 31. jūlijam indekss tiks aprēķināts kā vidējais lielums no vidusskolas trīs obligāto centralizēto eksāmenu (matemātikas, latviešu valodas, svešvalodas) vidējiem rezultātiem, bet no 2023. gada 1. augusta – kā minimālais no vidusskolas trīs obligāto centralizēto eksāmenu vidējiem rezultātiem.

Ministrija līdz kārtējā gada 15. augustam izvērtēs vispārējās izglītības iestādi un informēs skolu un pašvaldību par neatbilstību kvalitātes kritērijiem.

Valsts budžeta finansējumu pedagogu algām 100% apmērā saņem gan tās izglītības iestādes, kurās vidusskolas posmā tiek nodrošināta augsta izglītības kvalitāte un ir pietiekams skolēnu skaits, gan arī vidusskolas, kurā skolēnu skaits ir neliels, taču izglītības kvalitāte – augsta.

Citi nosacījumi ir skolām, kurās izglītības kvalitāte netiek nodrošināta. Ja vidusskolā ir pietiekams skolēnu skaits, bet netiek nodrošināta atbilstoša izglītības kvalitāte, pirmajā gadā finansējums tiek piešķirts pilnā apmērā, nākamajā gadā, joprojām neizpildoties kvalitātes kritērijiem – 50% apjomā, bet ja situācija arī trešajā gadā neuzlabojas, valsts finansējuma pedagogu algām tiek pārtraukts.

Ja izglītības iestādē vidusskolas posmā skolēnu skaits ir mazs un kvalitāte – zema, valsts finansējums pedagogu algām no 2021.gada 1.septembra netiek piešķirts.

Plānots, ka valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs skolēnu skaits kārtējā gada 1. septembri attiecīgajā klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē ir šāds: republikas pilsētās; Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novados; novadu pilsētās (reģionālās nozīmes attīstības centros), kurās ir divas un vairāk pašvaldības padotībā esošas vidusskolas – 10.-12. klašu grupā jābūt 120 skolēniem; pārējos novados, novadu pilsētās (reģionālās nozīmes attīstības centros), kurās ir viena valsts ģimnāzija un viena vidusskola vai tikai viena vidusskola; kā arī valsts un privātās augstskolas vispārējās izglītības iestādē vidējās izglītības pakāpes klašu grupā jābūt 54 skolēni; Paredzēti arī atsevišķi izņēmuma gadījumi:

ja vispārējās izglītības iestāde īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu, skolā vidusskolas klašu grupā – 33 skolēni,
normatīvajos aktos noteiktajā pierobežas teritorijā, kas ir Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, pašvaldības un privātās vispārējās izglītības iestādes (izņemot novadu pilsētu pašvaldības un privātās vispārējās izglītības iestādes), 10.-12. klašu grupā – 22 skolēni.

Svarīgi uzsvērt, ka vispārējās izglītības iestāde, kurā vidusskolas posmā skolēnu skaits neatbildīs normatīvos noteiktajam, turpinās saņemt valsts budžeta finansējumu līdzšinējā apmērā, bet ar nosacījumu – ja skola nodrošina augstu izglītības kvalitāti. Tāpēc nevienai vidusskolai nevar būt bažu par savu pastāvēšanu nepietiekamā skolēnu skaita dēļ, ja vien izglītības kvalitāte ir augstā līmenī.

Foto: Shutterstock