• Tweet

Valdība otrdien vienojusies aizliegt tā saucamo čaulas kompāniju apkalpošanu Latvijas komercbankās. Lai arī paredzams, ka nerezidentu noguldījumu samazināšanās, visticamāk, atstās zināmu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi, Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajās makroekonomikas prognozēs ir piesardzīgi optimistiskas.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

“Strauja nerezidentu noguldījumu samazināšanās, visticamāk, atstās zināmu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi kopumā, taču Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajās makroekonomikas prognozēs ir piesardzīgi optimistiskas,” pēc valdības sēdes atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Likuma grozījumi tapuši pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas FINCen pārstāvju vizītes Latvijā un to mērķis ir strauji samazināt neskaidras izcelsmes naudas noguldījumus Latvijas bankās. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem vēl marta sākumā Latvijas banku klientu vidū bija vairāk nekā 26 000 tā dēvēto čaulas kompāniju.

Regulējums paredz, ka bankām būs jāpārtrauc sadarbība ar čaulas kompānijām, tas ir, kompānijām, kas atbilst divām pazīmēm.

Pirmkārt, tās ir kompānijas, kas ir reģistrētas jurisdikcijās, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Un, otrkārt, ja tās nevar pamatot savu ekonomisko vai saimniecisko darbību, vai tām ir maza vai gandrīz nekāda ekonomiskā vērtība.

Reaģējot uz topošajiem ierobežojumiem, bankas jau tagad atsakās apkalpot nerezidentus, kuru naudas plūsma šķiet aizdomīga. Tas skāris arī vietējos klientus, tādēļ likumprojekta izskatīšanas gaitā tikšot vērtēts, kā nodrošināt, lai bankas “neiebrauc otrā grāvī”, sacījis premjers Māris Kučinskis.

Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazināta iespēja izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgo līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais aizliegums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi sava riska profila apjoma samazināšanai.

Likumprojekts paredz arī uzlabot informācijas apmaiņu efektīvākai finanšu noziegumu apkarošanai. Tieši sadarbības trūkums un informācijas nepietiekamība ir izšķiroši faktori, kas apgrūtina gan publiskā, gan privātā sektora darbību. Privātā sektora iesaiste informācijas apmaiņā ir būtiska ne tikai privātajam sektoram pieejamās informācijas dēļ, bet arī tādēļ, ka pēc informācijas iegūšanas no publiskā sektora tas ļauj novērst noziegumu, piemēram, kad privātais sektors liedz pieeju finanšu sektoram iespējamam pārkāpējam jau laikus, kādēļ publiskā sektora turpmāka iesaiste vēlāk nav nepieciešama, ļaujot ekonomēt publiskā sektora resursus.

Tiek uzskatīts, ka aizliegums apkalpot čaulas kompānijas nebūs vienīgais pasākums, ko iecerēts īstenot, lai ierobežotu neskaidras izcelsmes naudas apkalpošanu Latvijas bankās. Pasākumu plānā ir iekļauti vairāk nekā 20 dažādi pasākumi.

Foto: F64