• Tweet

Lielākā daļa jeb 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Jaunākās aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei. Dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei pilnībā neatbalsta 38,5% respondentu un drīzāk neatbalsta 24,9%. Savukārt dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei drīzāk atbalsta 16% respondentu, bet pilnībā atbalsta – tikai 7,8% respondentu.

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere: “Cilvēkiem Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā nav pieņemama dzīvnieku audzēšana un nonāvēšana kažokādu dēļ. Mūsdienās kažokādas ir nevajadzīga luksus prece, kuru ražošana gan sagādā neizsakāmas ciešanas dzīvniekiem, gan piesārņo un posta dabu. Turklāt zvēraudzētavas, radot Covid-19 vīrusa un citu zoonožu izplatības riskus, apdraud arī sabiedrības veselību. Ne velti šī cietsirdīgā, kaitīgā industrija jau ir aizliegta lielākajā daļā Eiropas.”

2021. gada jūnijā kompānija SKDS veica sabiedriskās domas pētījumu, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem, kas dzīvo Latvijā – gan pilsētās, gan lauku reģionos. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, cik pieņemama Latvijas iedzīvotājiem ir kažokzvēru audzēšana.

Latvijā šobrīd ir reģistrētas 8 zvēraudzētavas, kurās kopā ir apmēram pusmiljons dzīvnieku – ūdeļu, lapsu un šinšillu. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajām labturības prasībām dzīvniekus zvēraudzētavās tur nelielos režģu būros – zvēraudzētājiem katrai lapsai ir jānodrošina 0.75 kvadrātmetru, bet divām ūdelēm 0.25 kvadrātmetru platība sprostā. Tukšajos, šaurajos būros šiem plēsīgajiem zvēriem tiek liegtas jebkādas dabiskas uzvedības iespējas – viņi nevar skriet, peldēt, rakt alas, medīt, veidot ģimenes u.c.

Atsaucoties uz sabiedrības noraidošo attieksmi pret kažokādu industriju, zvēraudzēšana ir pilnībā vai daļēji aizliegta jau 16 Eiropas valstīs. Pēdējo dažu gadu laikā zvēraudzēšanas aizliegumiem pievienojusies Igaunija, Francija, Čehija, Norvēģija, Beļģija, Luksemburga un Slovākija. Aktīva sabiedriskā diskusija par zvēraudzēšanas aizliegumu norisinās arī Lietuvā, Polijā, Bulgārijā, Īrijā un citās valstīs.