• Tweet

Kā liecina “Baltic International Bank Latvijas barometrs”, puse no pētījuma dalībniekiem rūpīgi seko līdzi visiem saviem ikmēneša tēriņiem. Vēl vairāk – 88% iedzīvotāju norāda, ka, iegādājoties pirmās nepieciešamības preces, vienmēr pievērš uzmanību to cenai.

Precizējot, kā aptaujas dalībnieki veic naudas ietaupīšanu, 49% iedzīvotāju par visbiežāko naudas taupīšanas paņēmienu atzīst iepirkšanos veikalos par zemākām cenām. 45% gadījumu tēriņu samazināšanai tiek gaidītas akcijas, kas kāroto preci ļauj iegādāties par lētāku cenu.

Neskatoties uz rūpīgu sekošanu līdzi ikmēneša tēriņiem, pētījuma dalībnieki lielākoties tomēr atzīst, ka plānotais ikmēneša budžets tiek pārtērēts. Turklāt 53% aptaujāto norāda, ka naudas pārtērēšana galvenokārt tiek saistīta ar pārtikas produktu iegādi. Citas preces šajā jautājumā pieminētas ievērojami retāk.

“Lai arī kopumā iedzīvotāju materiālais stāvoklis ir nedaudz uzlabojies, joprojām pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības preču izmaksas, salīdzinot ar iedzīvotāju ikmēneša budžetu, ir nesamērīgi lielas, kas lielai daļai iedzīvotāju ikdienā uztur spriedzi”, komentē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Izsakot viedokļus, kāpēc Latvijas ražotie pārtikas produkti ir dārgāki par importētajiem, 40% uzskata, ka Latvijā ražotājiem ir mazāks atbalsts, kas liek noteikt augstāku produktu cenu, savukārt 38% pauž viedokli, ka Latvijas produktu cenu nosaka labāka kvalitāte.
“Latvijas iedzīvotājam gan agrāk, gan pašlaik ir diezgan svarīgi, lai patērētā pārtika būtu ražota Latvijā un tā būtu pēc iespējas dabiskāka. Tas ir labs signāls ražotājam un tirgotājam, ka šādām precēm var uzturēt cenu”, savu viedokli pauž Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Šajā jautājumā ar savām pārdomām dalās arī Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš: “No vienas puses acīmredzama ir palielas patērētāju daļas gatavība pievērst uzmanību tam, vai preces ir ražotas Latvijā. Varam pieņemt, ka vismaz daļai no viņiem preces vietējā izcelsme ir arī viens no iemesliem, lai tieši to izvēlētos. No otras puses iedzīvotājos ir teju vai pilnīga vienprātība, ka iepērkoties, jāskatās uz cenu.

No šīs atbildes mēs varam izdarīt provizorisku secinājumu, ka reti kurš Latvijas patērētājs būs gatavs regulāri izdot papildu naudu, ko varētu tikpat labi arī ietaupīt. Līdz ar to ārpus svētku tirdziņiem un specifiskiem nišas produktu segmentiem pašmāju ražotāji diez vai var cerēt uz iespējām piemērot būtisku uzcenojumu, tādējādi gūstot papildu ieņēmumus sava vietējā statusa dēļ.”

Foto:dawnfu/https://pixabay.com/en/users/dawnfu-259388//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/