• Tweet

Vairāk kā puse (68%) Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti un uzskata, ka spēj atpazīt un izvairīties no finanšu krāpniecības mēģinājumiem, liecina Luminor veiktā aptauja.* Lielākā daļa respondentu zināšanas par to, kā pasargāt sevi no finanšu krāpšanas, ir ieguvuši veicot personīgu izpēti, piemēram, lasot informatīvus rakstus, skatoties videomateriālus un ziņas.

Jebkāda veida izglītība, apmācības vai zināšanas par to, kā pasargāt sevi no krāpniekiem, ir nedaudz vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju jeb 57%. Izteikts vairākums (40%) nepieciešamo informāciju par to, kā sevi pasargāt, ir ieguvuši paši, savukārt nedaudz mazākai daļai iedzīvotāju (18%) formālu izglītību ir nodrošinājis darba devējs. Izglītība vai apmācības, kas sniegtas ar finanšu iestādes vai valsts programmas starpniecību, ir mazāk minētās atbildes – vien 6% ir izmantojuši šādu iespēju.

Tajā pašā laikā 43% norādījuši, ka nav ieguvuši nekādu formālu izglītību vai apmācības, kas ļautu atpazīt krāpniecības mēģinājumus, lai no tiem sekmīgi spētu izvairīties.

“Neskatoties uz to, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņiem ir zināšanas, kā atpazīt krāpniekus, arvien pietiekami lielai daļai šādu zināšanu nav. Krāpnieku aktivitāte nemainīgi saglabājas augsta, tāpēc nozīmīgas ir iedzīvotāju prasmes kritiski izvērtēt un maksimāli mēģināt atpazīt krāpnieku darbības. Pozitīvi vērtējama ir darba devēju iniciatīva nodrošināt nepieciešamās apmācības saviem darbiniekiem, jo krāpnieku nagos var nokļūt ikviens, un izņēmums nav arī uzņēmumi un to darbinieki. Atšķirībā no privātpersonām uzņēmumi ir pakļauti lielākam riskam vienā krāpšanas gadījumā zaudēt lielākus naudas līdzekļus, tāpēc darbinieku apmācības ir būtiska finanšu drošības sastāvdaļa,” uzsver Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Kopumā sabiedrība jūtas pārliecināta
68% aptaujāto norādījuši, ka jūtas pārliecināti un uzskata, ka spēj atpazīt un izvairīties no finanšu krāpniecības mēģinājumiem. Īpaši pārliecināti ir respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt vismazāk pārliecinātie ir vecāka gada gājuma iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

“Nereti iedzīvotājiem ir pārliecība, ka finanšu krāpniecība viņus nekad neskars, taču svarīgi apzināties – par krāpnieku upuri var kļūt ikviens. Krāpnieku izmantotās metodes paliek arvien ticamākas, pielāgojas iespējamām ikdienas situācijām, un viņi aktīvi meklē jaunus veidus, kā izvilināt naudas līdzekļus. Tāpēc, lai pasargātu sevi, svarīgi ir saglabāt kritisko domāšanu, vienmēr rūpīgi izvērtējot šķietami vilinošus piedāvājumus,” atgādina Marija Celma.

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.