• Tweet

Vidējais statistiskas uzturlīdzekļu nemaksātājs ir darbspējīgs vīrietis vecumā līdz 45 gadiem, vidējais parāda apmērs – 5000 eiro. Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) parādnieku vidū ir 63 procenti vīriešu vecumā līdz 45 gadiem, bet kopumā no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem cenšas izvairīties nepilni 40 000 cilvēku gadā. Parādniekiem nereti nav ne ienākumu, ne mantas, pret ko vērst piedziņu.

UGF administrācija šogad ir vērsusies policijā ar vairāk nekā 160 iesniegumiem, lai policija palīdzētu prasīt atbildību darbspējīgiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem, vēsta NRA.lv.

Pat kriminālatbildība (viens no soda veidiem – īslaicīga brīvības atņemšana) parādniekus nebiedē tik ļoti kā liegums vadīt automašīnu. Kopš tā dēvētajiem alimentu nemaksātājiem var piemērot tādu sodu, atgūto uzturlīdzekļu apmērs palielinājies par 30 procentiem. Līdz septembra vidum 47 uzturlīdzekļu nemaksātājiem noteikts liegums vadīt auto.

UGF administrācija šogad ir vērsusies policijā ar vairāk nekā 160 iesniegumiem, lai policija palīdzētu prasīt atbildību darbspējīgiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kuri, spriežot pēc oficiāli pieejamiem datiem, nekur nestrādā un arī nemeklē darbu. Valsts policijā šogad ir uzsākti 11 kriminālprocesi par uzturlīdzekļu nemaksāšanu, Latvijas tiesās skatīta tikai viena uzturlīdzekļu nemaksāšanas krimināllieta, šomēnes ir paredzēta vēl viena.

Šogad tiek plānots, ka no parādniekiem izdosies atgūt 7,2 miljonus eiro. Tomēr valsts ik mēnesi tā dēvēto alimentu nemaksātāju vietā viņu bērniem maksā miljoniem eiro, no kuriem izdodas piedzīt sesto daļu. Vakar UGF administrācija, Valsts policija un Ģenerālprokuratūra parakstīja starpresoru vienošanos, lai ar saskaņotu un sistemātisku rīcību novērstu personas izvairīšanos no bērna uzturēšanas un apgādāšanas pienākuma. Turpmāk UGF administrācija, konstatējot apstākļus, ka parādnieks izvairās no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam (arī ņemot vērā informāciju par parādnieka nodarbinātību un ienākumiem), savlaicīgi par to informēs Valsts policiju, kura pēc informācijas saņemšanas operatīvi uzsāks un virzīs kriminālprocesu par noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz parādnieka izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai UGF lēmuma pildīšanas, ar kuru parādniekam uzlikts pienākums apgādāt bērnu un nodrošināt uzturlīdzekļus. Savukārt prokuratūra virzīs kriminālprocesu personas apsūdzībā, piemērojot tādu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas nodrošina pirmstiesas kriminālprocesu pabeigšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk, tostarp, izvērtējot iespēju piemērot vienkāršotos kriminālprocesa pabeigšanas veidus. Šīs lietas varētu izskatīt pat desmit dienu laikā. Institūcijas ne retāk kā reizi gadā rīkos sanāksmes, lai apkopotu sadarbības rezultātus, konstatētu normatīvā regulējuma piemērošanas problēmas un rastu tām risinājumu, kā arī vienotos par citiem nepieciešamajiem sadarbības pasākumiem.

IZVAIRĪŠANĀS NO UZTURĒŠANAS

Krimināllikuma 170. pants nosaka: par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus vecākus, vecvecākus, bērnus, mazbērnus vai citas personas un dot tiem uzturu, – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Uzturlīdzekļu parādniekiem var piespriest piespiedu darbu līdz vairāk nekā 200 stundām un arestu no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Soda izciešana neatbrīvo no parāda atmaksāšanas. Parādam nav noilguma, piedziņu iespējams vērst pret jebkādiem ienākumiem, arī pensiju un mantu.

Foto: F64