05/07/2017, Kategorija: Izglītība, Sabiedrība, Svarīgākais

Sociālās zinātnes Latvijā joprojām ir viens no populārākajiem studiju virzieniem. Neraugoties uz faktu, ka žurnālistikas kvalitāte ar katru gadu krītas, vēlme strādāt medijos un aicinājums kalpot sabiedrībai, sniedzot tai patiesu un objektīvu informāciju, nav mazinājies. Darvas pilienu gan esošajai situācijai piešķīrusi Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče, kura aicinājusi komunikācijas zinātnes zinātņu klasifikatorā neietvert kognitīvās zinātnes jeb liegt apgūt padziļinātas zināšanas par kognīciju, domāšanu, uztveri un tās izpausmēm komunikācijā, kuras tiek izmantotas ne tikai žurnālistikā, bet arī daudzas citās nozarēs.

Par Zelčes rīcību sašutuši vairāki pasniedzēji un studenti, tostarp LU Sociālo zinātņu fakultātes profesors Jurģis Šķilters, kura līdzšinējā darbība acīmredzot nav atbildusi Zelčes priekšstatiem par to, kādai turpmāk vajadzētu būt komunikācijas zinātnei.

Kā stāsta J. Šķilters, prof. Zelče norādīja, ka kognitīvās zinātnes ir nodarījušas pāri nodaļai un komunikācijas nozarei. “Vēlos šo situāciju publiskot, jo prof. Zelčes apgalvojums ir nopietns un aizskarošs. Ar smagu sirdi atstāšu nodaļu, jo nedomāju, ka esmu pelnījis šādu attieksmi. Esmu šos nu jau vairāk kā 10 gadus nesavtīgi strādājis un palīdzējis kolēģiem un studentiem un neesmu skaitījis ne stundas, ne dienas (…) Godprātīgi veicu starptautisku, konkurētspējīgu un starpdisciplināru pētniecību, publicējos augstas raudzes žurnālos ar augstiem ietekmes faktoriem, un prof. Zelčes izteikumi ir nesaprotami un apvainojoši,” uzsver Šķilters.

Viņš gan aicina šajā gadījumā būt godīgiem un ar tieši tādu pašu attieksmi vērsties pret pētījumiem, kuros ir vēstures nozares iesaiste, filmu pētniecība, filozofija, politikas zinātne, socioloģija, antropoloģija, psiholoģija, vadībzinātne. “Kur beidzas psiholoģija, redzes zinātnes un kur komunikācijas zinātne?” vaicā prof. Šķilters.

Kā uzsver LŽC vadītājs Alberts Jodis, šī brīža situācija, kad LU pasniedzēja vērsusies pret kognitīvo zinātņu studiju virzienu, kas paver iespējas studentiem pieiet pētnieciskajiem darbiem ar uztveri, nozīmi, domāšanu un tās izpausmēm komunikācijā, nav pieļaujama. “Zinātne vienmēr ir gājusi roku rokā ar komunikāciju un psiholoģiju. Pētījumi mūsdienās nav balstīti tikai uz vienu vai otru. Kognitīvās zinātnes sniegušas iespējas gūt plašāku un analītiskāku skatu uz komunikācijas, politikas, sociālajiem, zinātnes un kultūras procesiem,” uzsver A. Jodis.

Kā uzsver Šķilters, šobrīd Komunikācijas zinātne LU ir izvēles priekšā – iet disciplināri atvērtu ceļu, iekļaujot gan kognitīvās zinātnes (kas komunikācijas zinātnēs netiešā veidā iekļaujas komunikācijas psiholoģijas ietvarā un paredz eksperimentālo metožu izmantojumu), filmu pētniecību un citas zinātnes. Vai arī iet doktrināri norobežotu ceļu. Pēdējais diemžēl nav nākotnes modelis mūsdienu zinātnē, tas nav ilgtspējīgs un konkurētspējīgs, un to apliecina visi šobrīd veiksmīgie zinātnes attīstības modeļi.

LŽC atgādina, ka zināšanas par komunikācijas procesiem, to nozīmi un vadību ir būtisks sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nosacījums un šodien bez tā nav iedomājama neviena dzīves joma. Cilvēki ir radīti, lai domātu un justu, – vai tiešām cienījamā profesore aicina studentus atslēgt jeb pārtraukt izmantot smadzenes?

Foto: LU

1,624 skatījumi




Video

Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai

12/06/2026

2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms

12/06/2026

Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...

Lasīt tālāk
Video

Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu

11/06/2026

Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”

10/06/2026

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...

Lasīt tālāk
Video

Būtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību

09/06/2026

Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri

08/06/2026

Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...

Lasīt tālāk
Video

Uzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem

08/06/2026

Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi

05/06/2026

Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...

Lasīt tālāk
Video

Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu

05/06/2026

Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Par NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku

05/06/2026

Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...

Lasīt tālāk