• Tweet

Lai arī Vācija ir atbalstījusi Eiropu sankciju piemērošanā pret Krieviju, tā ir mazāk centīga to īstenošanā. Vācijas līderi atbalsta šos nepietiekamos pasākumus galvenokārt, kas būtu jāveic ASV, bet pati nevēlās ciest no sankciju izraisītajām sekām, vēsta ārvalstu mediji.

“Tā bija pareiza reakcija, neatkarīgi no tā, cik ļoti mums gribētos saglabāt labas attiecības ar Krieviju. Mums ir jāievēro savi principi,” runājot par sankcijām, sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Tomēr, kā tad izskaidrojama Deutsche Bank iekšējā atskaite, kurā tika atrastas aizdomīgas operācijas 10 miljardu ASV dolāru vērtībā Krievijas operācijām? Tās šķiet ir domātas, lai palīdzētu Krievijas biznesmeņiem savus līdzekļus nogādāt uz ārzemēm. Tai skaitā ir arī prezidenta Vladimira Putina draugi – Arkādijs un Boriss Rotenbergs, kuri pakļauti sankcijām.

Kamēr Krievijas centrālā banka ir sodījusi Deutshce Bank par šiem darījumiem, pašas Vācijas amatpersonas par notikušo nav izrādījuši interesi.

Tāpat Vācijas valdība nav sniegusi nekādu atbildi par to, ka Krievijas kompānija, kurai pieder 65% Vācijas uzņēmuma “Siemens” akcijas, ir noslēgusi līgumu, lai ražotu gāzes turbīnu spēkstacijas Krimā. Šis līgums varētu palīdzēt atbrīvoties no enerģētiskās atkarības no Ukrainas.

Tāpat aizdomīgs liekas līgums starp Krievijas dabas gāzes piegādātāju “Gazprom” un Eiropas kompānijām, tai skaitā,Vācijā balstīto E.ON un BAF. Septembrī parakstītais līgums ļaus Krievijai apiet Ukrainu un noslēgt to no Eiropas piegādātājiem.

Krievija bija spiesta atcelt cauruļvadu projektu “South Stream”, kas palīdzētu Krievijas gāzi transportēt pāri Melnajai jūrai. Tādas valstis kā Bulgārija, Itālija un Austrija stingri atbalstījušas projektu, cerot, ka tas nesīs viņiem zemāku enerģētikas un tranzīta maksu. Eiropas Komisija (EK), kuras enerģētikas departamentu tolaik vadīja Vācijas pilsonis, atrada projektā ES noteikumu pārkāpumu, kas spieda Bulgāriju izbeigt būvniecību.

Pēcāk “Gazprom”, Vācijas E.ON un “BASF/Wintershall”, Austrijas “OMV”, Francijas “Engie”, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas “Royal Dutch Shell” izveidojuši jaunu konsorciju šim projektam.

Tās nav vienīgās savdabīgās sankcijas, kas radījušas aizdomas, ka Vācijas plānos neietilpst sankciju ievērošana pret Krieviju.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem.

Plašas ekonomiskās sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Pašreizējo sankciju termiņš beidzas 31.janvārī, savukārt pagarinājums paredz sankcijas līdz 2016. gada 31. jūlijam.