• Tweet

Līdz aizvadītajai otrdienai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šogad saņēmusi 645 pieteikumus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. Kopumā tas valstij ienesis 110,4 miljonus eiro. Prognozējams, ka nākamgad šo investīciju pieplūdums samazināsies, jo Saeima iecerējusi būtiski paaugstināt Imigrācijas likumā paredzēto nekustamā īpašuma vērtības slieksni.

Par to, ka jāpalielina nekustamā īpašuma vērtības slieksnis no līdzšinējiem 150 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro, Saeimas deputātiem domstarpību nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas locekļi šo normu vienbalsīgi iekļāva likumprojektā. Grūtāk komisijai iet ar jaunā likuma spēkā stāšanās laika noteikšanu, raksta NRA.lv.

Deputāti šajā jautājumā sadalījušies divās frakcijās, kas katra apelē pie saviem argumentiem, lai likums stātos spēkā pēc iespējas ātrāk vai tikai nākamā gada pirmajā janvārī. Nacionālā apvienība un Vienotība vēlas, lai likums spēkā stātos pēc iespējas ātrāk, piemēram, 1. jūlijā. Viņuprāt, tas nepieciešams, lai tiktu pārtraukta Latvijas īpašumu iztirgošana par nepieņemami zemu cenu. Mazsvarīgs neesot arī drošības aspekts, kas valsts dienaskārtības augšgalā atrodas, kopš Krievija anektēja Krimu. Šā viedokļa pretinieki skaidro, ka valsts nedrīkst tik strauji mainīt spēles noteikumus un tai jāievēro tiesiskās paļāvības principi.

Neraugoties uz viedokļu atšķirību, komisija ar balsu vairākumu likumprojektā paredzēja normu, ka izmaiņas stāsies spēkā 1. janvārī. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš gan uzskata, ka šis jautājums izšķirsies 24. aprīļa Saeimas plenārsēdē un tas būs viens no asāk diskutētākajiem jautājumiem šā likumprojekta kontekstā.

Likumprojekts no 50 līdz 80 tūkstošiem eiro paaugstina arī minimālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, kuru iegādājoties, trešās valsts pilsonis var saņemt termiņuzturēšanās atļauju. J. Ozoliņš skaidro, ka kadastrālā vērtība var būt arī mazāka, bet šādā gadījumā licencētam nekustamā īpašuma vērtētājam jāapliecina, ka īpašuma tirgus vērtība patiešām sasniedz 250 tūkstošu eiro atzīmi.

Jau iepriekš komisija atteicās no Nacionālās apvienības iekļautā kvotu principa, jo tas paaugstinot korupcijas draudus, un arī Valsts prezidents Andris Bērziņš kritizēja šo ierosinājumu, kad atmeta likumprojektu otrreizējai caurskatīšanai Saeimā.

Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā. Vēl komisijā atbalstu guva priekšlikums, kas paredz veikt iemaksu valsts budžetā 5% no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka, pieprasot pirmreizējo uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, budžetā jeb ekonomikas attīstības programmā jāsamaksā 25 000 eiro.

***

Uzturēšanās atļauju saņēmušo personu skaits 2014. gadā/ KOPĀ

Krievija 940/ 7799

Ķīna 242/ 823

Ukraina 95/ 769

Uzbekistāna 69/ 492

Kazahstāna 20/ 477

Baltkrievija 14/ 243

Azerbaidžāna 16/ 134

Izraēla 3/ 50

Kirgizstāna 2/ 41

ASV 5/ 39

Sīrija 5/ 29

Gruzija 0/ 28

Armēnija 4/ 25

Dagestāna 0/ 19

Libāna 9/ 18

Turkmenistāna 0/ 17

Indija 7/ 15

Čečenija 0/ 12

Turcija 5/ 12

Avots: PMLP