Uzturēšanās atļaujas cenu noteiks, skatot budžetu
Nacionālajai apvienībai jautājumā par uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret noteikta apjoma investīcijām Latvijā, visticamāk, būs jāsamierinās ar kompromisu.
Kaut arī apvienībai ceturtdien izdevās panākt, ka Saeimas komisijām nenodeva atļauju piešķiršanu regulējošā imigrācijas likuma grozījumus, tā bija tikai tehniska uzvara. Un koalīcijas biedri pārsvarā izsakās par sistēmas uzlabošanu, nevis pilnīgu atcelšanu.
Ceturtdien Saeima komisijām nodeva grozījumus vairāk nekā simts likumos, kuros, gatavojoties iestājai eirozonā, bija jāveic vien tehniska latu un tajos izpausto summu konvertācija eiro. Identiskas manipulācijas būtu notikušas arī imigrācijas likumā, taču Nacionālā apvienība panāca, ka tas nenotika. Tādējādi likuma piemērošana laika diktētajām prasībām būs mazliet sarežģītāka, taču neviens neprognozē, ka uzturēšanās atļauju tirdzniecība vispār tiks atcelta.
«Eiropaketē ietvertajiem likumprojektiem, kur jāizdara tikai tehniskas izmaiņas, mēs ļāvām iet, taču, skatoties budžetu, šo jautājumu vērtēsim atsevišķi,» saka no frakcijām neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa.
Skatoties uzturēšanās atļauju tirdzniecību regulējošos imigrācijas likuma pantus, neatkarīgo deputātu grupa atbalstīs domu, ka pašreizējā sistēma ir jāuzlabo, taču nekādā gadījumā to nevajadzētu atcelt pilnībā. «Mēs tik kategoriski neesam, jo tie ir miljoni, kas ienāk valsts ekonomikā un pastarpināti valsts budžetā, un tās ir ievērojamas summas,» saka politiķe.
Arī Dzintars Zaķis, kura vadītā Vienotības frakcija atbalstīja imigrācijas likuma divpakāpju piemērošanu eiro ieviešanas un nākamā gada budžeta diktētajām prasībām, skaidro, ka pašlaik nebūtu prātīgi atteikties no līdzekļiem, kurus Latvijas ekonomikā ieplūdina trešo valstu pārstāvji. Iespējams, ka tiks mainītas summas, pēc kuru investēšanas Latvijā persona iegūs uzturēšanās atļauju.
«Ir virkne uzlabojumu, kurus grasāmies ieviest regulējumā, piemēram, augstāks investīciju slieksnis. Sistēma ir jāmaina un jāuzlabo, bet atteikties no tās nav prātīgi, jo salauzt mehānismu, kas rada darba vietas būvniekiem, mēbeļu ražotājiem, arhitektiem un daudziem citiem, būtu nepieņemami,» saka Dz. Zaķis.
Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) absolūtais vairākums esot par to, ka sistēma ir jāmaina, taču par to, kā tieši, vienprātības neesot. Piemēram, Jānis Klaužs ir pat ļoti apmierināts ar esošo sistēmu, kas nodrošina, ka Līvānos, no kurienes viņš ievēlēts Saeimā, nekustamo īpašumu tirgū notiek vismaz kaut kāda kustība. Savukārt citi, arī ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, atbalsta Nacionālās apvienības nostāju un uzskata, ka pašreizējā sistēma, it īpaši zemes tirgošana pret uzturēšanās atļaujām, nav pieļaujama. Politiķis tomēr pieļauj, ka varētu pietikt arī ar minimālo investīciju sliekšņa paaugstināšanu, jo pagaidām atdevi ekonomikai no esošās kārtības viņš neredzot. «Lielu tautsaimniecībai pozitīvu efektu pagaidām neredzu,» saka politiķis.
Pašlaik trešās valsts pilsonim, lai iegūtu uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, nekustamā īpašuma iegādē jāiegulda 100 000 latu, ja īpašums atrodas Rīgā vai lielajās pilsētās, un 50 000, ja citviet. Pašreizējā imigrācijas likuma redakcija ļauj iegūt atļauju, arī ieguldot kādā Latvijas bankā 200 000 latu vai 25 000 latu ieguldot kādā kapitālsabiedrībā.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk