Uzsāk parakstu vākšanu par vienlīdzīgu atbalstu visiem studējošajiem Covid-19 ietekmē
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par atbalsta piešķiršanu visiem studējošajiem Covid-19 ietekmē, ne tikai tiem, kuri mācās valsts budžeta vietās.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Lāsma Bērziņa.
Iniciatīvā norādīts, ka 11. augusta valdības sēdē tika apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie grozījumi 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”, paredzot, ka atbalsts studentiem, kuriem Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies ieņēmumi, tiek attiecināts tikai uz budžeta vietās studējošajiem.
“Tā tiek diskriminēti pārējie valsts un privāto augstskolu studenti, kuri tieši tāpat saskaras ar Covid-19 radītajām problēmām. Tāpēc ar šo iniciatīvu vēlamies panākt likumdošanas grozījumu, lai paredzētu vienlīdzīgu atbalstu visiem Latvijā studējošajiem,” pauž iniciatīvas autore.
“2. jūnija valdības sēdē skatītā Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma “Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai” pielikumā minēto papildus finansējumu 27,41 miljonu eiro apmērā zinātnei, augstskolām un citiem IZM vienreizējiem, terminētiem pasākumiem. Nedz minētajā ziņojumā, nedz tā pielikumā netika paredzēts, ka atbalsts piešķirams tikai vienai studentu grupai, ignorējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus. Tas nozīmē, ka līdzekļi šādam risinājumam ir pieejami. Saskaņā ar IZM datiem valsts augstskolās 2018./2019. studiju gadā studēja 27 047 studenti, bet privātajās augstskolās vēl 15 268 studenti, kas maksā studiju maksu. Kopumā tie ir 42 315 studenti. Apstiprinātie grozījumi paredz, ka budžeta vietās studējošie saņems stipendiju 200 eiro apmērā. Tāda paša apjoma stipendija arī maksas studentiem nozīmētu papildus aptuveni 8,5 miljonus eiro no augstskolām un citiem IZM pasākumiem paredzētajiem 27,41 miljoniem. Protams, šī summa nepieciešama tikai gadījumā, ja visu studējošo ienākumi Covid-19 ietekmē samazinātos. Šobrīd nav precīzu aprēķinu, cik lielai daļai studējošo ienākumi ir samazinājušies, tomēr iespējai uz atbalstu ir jābūt visiem, ieskaitot arī ārvalstu studentus Latvijā, kuru ienākumi Covid-19 krīzes dēļ ir pierādāmi kritušies,” pausts iniciatīvā.
Tiek norādīts, ka Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi no studējošajiem ir nonākuši smagas izvēles priekšā – turpināt studijas vai nē: “Daudziem šī izvēle notiek automātiski, jo, nesaņemot atbalstu, līdzekļu studijām nav. Sniedzot atbalstu arī maksājošiem studentiem, tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem studējošajiem; tiks samazināts to studentu skaits, kuri ir spiesti pārtraukt studijas. Rezultātā valstī būs lielāks izglītotu cilvēku skaits dažādās nozarēs, kas sniedz pozitīvu ietekmi valsts tautsaimniecībai.”
Saskaņā ar IZM datiem valsts augstskolās 2018./2019.studiju gadā studēja 27 047 studenti, bet privātajās augstskolās vēl 15 268 studenti, kas maksā studiju maksu. Kopumā tie ir 42 315 studenti. Apstiprinātie grozījumi paredz, ka budžeta vietās studējošie varēs saņemt stipendiju 200 eiro apmērā.
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk