Uzņēmumu auto nodoklim liela piekrišana
Uzņēmumi atpērkas no valsts – šogad vieglo transportlīdzekļu nodoklī samaksājuši pat vairāk, nekā valsts bija plānojusi saņemt šā gada pirmajos astoņos mēnešos.
Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis tika izdomāts 2009. gadā un ieviests 2010. gadā kā izmisuma pasākums, kad valdība stāstīja saviem kreditoriem jebko, lai tik izmānītu no viņiem kārtējo aizdevuma porciju. Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše iedomājās un apsolīja izvilkt no valsts un privātajiem uzņēmumiem un iestādēm 38 miljonus latu par to, ka šo uzņēmumu un iestāžu priekšnieki izmanto dienesta automobiļus gluži kā personīgos, krietni ietaupot savus ģimenes budžetus. E. Repše gribēja viņus piespiest dalīties ar valsti kaut vai uz pašas valsts, t.i., uz valsts uzņēmumu un iestāžu, rēķina, bet pirmajā piegājienā šis mēģinājums noveda līdz uzjautrinošai situācijai, kad Finanšu ministrija teicās par ministra braucieniem valstij samaksājusi, bet Valsts ieņēmumu dienests nebija spējis šo maksājumu iegrāmatot. Galu galā četri miljoni latu nodokļa ieņēmumos tika savākti, Valda Dombrovska toreizējā valdība saņēma brāzienu no kreditoriem un pārtaisījās par nākamo un vēl aiznākamo V. Dombrovska valdību, kas vismaz konkrētā nodokļa lietas spēj sakārtot.
Pašlaik darbojas trešā nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas versija, kas nodrošinājusi ieņēmuma plāna pārpildi vismaz šā gada pirmajos astoņos mēnešos. Vēl pagājušajā gadā izskatījās citādi. 2011. gada 5. augustā Neatkarīgā aprakstīja valsts iestāžu mokas, pārliecinot sevi un kreditorus (viņu uzraudzība pār Latviju nebija beigusies), ka «trīs varētu būt puse no septiņpadsmit»: ka pirmajā pusgadā iekasētie trīs miljoni latu nav katastrofāli tālu no plānotajiem septiņpadsmit miljoniem latu. Tomēr publikācija beidzās cerīgi. Nodokļu konsultante Lienīte Caune dalījās ar Neatkarīgo savos aprēķinos, ka nodoklis tomēr esot par labu privātfirmām. Proti, valsts ļauj tām samazināt kopējos nodokļu maksājumus uz auto pirkšanas un uzturēšanas izdevumu rēķina. Te jāuzsver, ka nodokļa ieņēmumu plāna samazināšana nenotika tikai tādēļ, lai tuvinātu plānu faktiskajiem ieņēmumiem. Tika arī būtiski samazināta nodokļa iekasēšanas bāze, atbrīvojot no nodokļa maksāšanas valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumus.
L. Caunes aprēķinu pareizību šogad pierādīja plaši zināmais gadījums ar V. Dombrovska partijas darbinieku Dzintaru Zaķi, kurš bija krāpies – pieklājīgi sakot, samazinājis nodokļu maksājumu valstij, uzdodot savu personisko auto par savas privātfirmas auto. Tas jau nekas, ka firma fiktīva – atkal pieklājīgi sakot, tik trūcīga, ka tai nemaz nebija naudas, lai nopirktu auto savam īpašniekam. Dz. Zaķis aizdeva naudu pats sev savas firmas personā, lai tā nopirktu Dz. Zaķim auto. Tā izpaužas pretēja kustība tai, ko Neatkarīgā aprakstīja vēl pērnā gada augustā, ka privātfirmas, lai nebūtu jāmaksā konkrētais nodoklis, pārreģistrē savus automobiļus uz savu darbinieku vārda un tad slēdz ar viņiem līgumus par šo automobiļu izmantošanu firmas vajadzībām.
Vēl viens faktors labai nodokļa iekasēšanai ir tās sasaiste ar automobiļu tehnisko apskati. Lai tā vispār notiktu un automobiļi drīkstētu piedalīties satiksmē, to īpašniekiem jāuzrāda Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) izziņas par visu ar auto saistīto nodokļu nomaksu. Tādā gadījumā nodokļa iekasēšana ir vairāk CSDD nekā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nopelns.
Ir jāatzīst arī ekonomikas atdzīvošanās valstī, ko acīmredzami parāda satiksmes intensificēšanās vismaz Rīgā un Pierīgā. CSDD statistika parāda pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaita pieaugumu no 3,3 tūkstošiem šā gada janvārī līdz 4,7 tūkstošiem augustā. Šeit sakrīt gan sezonālas svārstības, gan ekonomiskā cikla virzība. Šogad reģistrēto automobiļu skaits visos mēnešos bijis lielāks nekā attiecīgajā 2011. gada mēnesī. Kopumā ieņēmumu plānu apsteidz arī uzņēmumu ienākumu nodokļa iekasēšana, tāpēc nevar teikt, ka vieglo automobiļu nodoklis tiek iekasēts uz cita nodokļa atlaižu rēķina. Visu šo apstākļu dēļ Finanšu ministrija un VID kā vienā balsī apgalvo, ka šogad – atšķirībā no trijiem iepriekšējiem gadiem – nekādu pārmaiņu nodokļa maksāšanas kārtībā nebūšot.
Pēc Finanšu ministrijas preses pārstāvja Alekša Jarocka teiktā, valsts nereaģēšot uz lepno un tātad dārgo automobiļu reģistrēšanu kaimiņvalstīs tāpēc, ka izdevumus par dārgo automobiļu pirkšanu Latvijas valsts neļauj norakstīt uzņēmumu izdevumos. Rezultātā faktisku atlaidi no vieglo automobiļu nodokļa saņem visbagātākie cilvēki un uzņēmumi, kuri spēj reģistrēt ārzemēs auto un kaut fiktīvu uzņēmējdarbību. Tas viss ir loģiski no vienas partijas biedru – V. Dombrovska, Dz. Zaķa un finanšu ministra Andra Vilka viedokļa.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālākVARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus
Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...
Lasīt tālāk