Uzņēmums “Spilva” aicina gurķu un kabaču audzētājus palīdzēt ar savu produkciju
Dārzeņu un Augļu pārstrādes uzņēmums Spilva aicina Latvijas gurķu un kabaču audzētājus pieteikties un piegādāt šos dārzeņus. Šobrīd Spilvā iepirkti 95% no plānotā gurķu, 40% – tumšo kabaču un 94% – gaišo kabaču apjoma, taču ražošanas plānu izpildei ir nepieciešamas vēl 11 tonnas gurķu un 18,8 tonnas kabaču.
Spilvas ražošanai gurķi tiek iepirkti trīs kategorijās: 1) 6-9 cm; 2) 8-10 cm; 3) līdz 14 cm. Pirmie divi izmēri paredzēti marinētu gurķu produktiem, kuros pilnīgai burciņu piepildīšanai ir nepieciešami noteikti izmēri. Savukārt garākie gurķi (līdz 14 cm) paredzēti salātu produkcijas ražošanai – “Latgales salātu” un “Mednieku salātu” pagatavošanai.
“Lai mēs varētu izmantot ražošanā, piegādātajiem gurķiem jābūt veseliem, nesavītušiem, ar mazām sēklām, bez ziediņiem un augļkātiņiem, bez kaitēkļu bojājumiem un puves. Protams, gurķiem jābūt zaļā krāsā, bez dzeltējuma, kā arī bez svešām piegaršām un smaržām,” par nosacījumiem informē Anda Stepanoviča, Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja.
Tāpat uzņēmuma ražošanai ir nepieciešami tumši zaļi kabači. To garums nav ierobežots, bet diametrs – līdz 9 cm un augļkātiņa garums – līdz 1 cm. “Arī attiecībā uz kabačiem ir savas specifiskas prasības. Tiem jābūt svaigiem, nesavītušiem, ar plānu, mīsktu miziņu un, protams, bez mehāniskiem, kaitēkļu vai augu slimību izraisītiem bojājumiem,” tā Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja. No aktuālā kabaču iepirkuma paredzēts gatavot Spilvas produktu “Kabači adžikā”.
Kopējais gurķu iepirkuma apjoms Spilvā šogad paredzēts 161,7 tonnu apjomā, kas ir 11% vairāk nekā pirms gada. Kabaču iepirkuma plāns ir 53,5 tonnas; tas, savukārt, veido 45% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu. Kopējais 2014.gada ražas dārzeņu, augļu un ogu iepirkums plānots 736,8 tonnu apjomā.
Vēl par tēmu:
Arvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk
