Uzņēmēji: Ukrainas karš negatīvi ietekmēs tautsaimniecību Latvijā
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļas organizētajā diskusijā “Karš Ukrainā – kā tas ietekmē uzņēmējdarbību Latvijā” eksperti un uzņēmēji diskutēja par energoresursu cenu kāpumu, sarežģījumiem izejvielu piegādes ķēdēs un produktu cenu palielināšanos Krievijas izraisītā kara dēļ.
Diskusijas dalībnieki un pasākuma viesi atklāja, ka Ukrainā notiekošā kara dēļ negatīvu ietekmi izjūt daudzi uzņēmēji teju vai visās tautsaimniecības jomās. Ievērojamākā ietekme ir degvielas cenu kāpumam. Arī uzņēmumos, kas tiešā veidā nav saistīti ar Krieviju, transporta izmaksas ir jūtami palielinājušās un noteikti atstās ietekmi uz produktu un preču cenām. “Mēs maksājam par neatkarību no Krievijas, jo tās divas pārstrādes rūpnīcas Lietuvā un Somijā, no kurām mēs saņemam degvielu, vairs neiepērk Krievijas naftu,” skaidroja SIA «Astarte-Nafta« valdes priekšsēdētājs un Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis.
Uzņēmēji diskutēja arī par tādām aktualitātēm kā ekonomiskās izaugsmes veicināšana, vienlīdzīgas konkurences nosacījumi un pārdomāta valsts stratēģiskā plānošana. Domājot par Saeimas vēlēšanām rudenī, īpaši vēlami jaunajā sasaukumā būs politiķi ar konkrētu ekonomisko vīziju un atvērtību pret uzņēmēju vajadzībām, jo tikai tādā veidā ir iespējams uzlabot ekonomisko situāciju valstī un arī kopēju tautas labklājības līmeni.
“Ar uzņēmējiem, pārrunāju aktuālākās problēmas, kas šobrīd ir, un to ir daudz – sākot no enerģētikas līdz izejvielu iegādei un to straujajam cenu kāpumam. Joprojām reģionos būtiski ir jautājumi par darbaspēka un mājokļu trūkumu. Šobrīd, kad uzņēmējiem jau tā ir grūti strādāt, viens no svarīgiem jautājumiem, kas valstiskā līmeni būtu jārisina ļoti operatīvi – birokrātiskā sloga samazināšana. Piemēram, redzot, kā palielinās materiālu cena, maksimāli īsā termiņā būtu nepieciešams izsniegt nepieciešamās atļaujas un saskaņojumus projektu realizācijai,” uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.
Krievijas izvērstā kara dēļ, vairāki miljoni ukraiņu ir devušies bēgļu gaitās uz citām Eiropas valstīm, tajā skaitā uz Latviju, tāpēc svarīgi ir arī jautājumi, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu. Jēkabpils pašvaldība, sadarbībā ar uzņēmējiem, aktīvi atbalsta bēgļus dažādos veidos. “No pašvaldības puses cenšamies nodrošināt viņus ar naktsmītnēm, pirmajam laikam nepieciešamo finansiālo atbalstu un sniedzam atbalstu darba meklēšanā. Noteikti vēlos pateikties arī visiem uzņēmējiem, kuri iesaistās palīdzības sniegšanā,” tā Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
Biznesa kluba pasākumā dalībniekiem bija arī iespēja iepazīt uzņēmumu SIA “Jēkabpils PMK” un vairākus mājražotājus, kuri veiksmīgi atraduši savu unikālo nišu kopējā preču tirgū.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk