• Tweet

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Ventspils pilsētas rīkotajā biznesa forumā, kas notika “Uzņēmēju dienu Kurzemē 2017” ietvaros, noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju atbalsta plānoto vidēja termiņa nodokļu reformu, bet jāturpina uzsāktā cīņa ar ēnu ekonomiku un jābūt publisko pakalpojumu sasaistei ar nomaksātajiem nodokļiem.

Biznesa forumā, kur pirmā daļa tika veltīta paneļdiskusijai “Nodokļu politika Latvijā un investīciju piesaiste reģionos”, piedalījās LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vitoliņš un LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Diskusiju vadīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā norādīja E.Rītiņa, tad darbs pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas notiek ļoti intensīvi un pašreiz pabeigts tikai pirmais posms – koncepcija apstiprināta Ministru Kabinetā. Patlaban būtiski veikt likumu izmaiņas tā, lai līdz septembrim gūtu arī Saeimas atbalstu visos lasījumos, tādējādi nostiprinot reformu pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes. “Mēs varam izveidot tādu nodokļu stratēģiju, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmumu attīstību un nodokļu maksātāju pieaugumu, vai arī piekopt līdzšinējo politiku, kas vērsta uz nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu,” sacīja E.Rītiņa, piebilstot, ka biznesa videi būtiskākās izmaiņas ir uzņēmumu ienākumu nodokļa maksāšanas kardinālas izmaiņas, atsakoties no avansa maksājumiem, ieviešot 0% reinvestētās peļņas nodokļa likmi, visiem ienākumu veidiem likmes tiek izlīdzinātas uz 20%, savukārt atsevišķiem ienākumu veidiem saglabājot 10% likmi, “pašreiz situācija ir tāda, ka uzņēmēji domā, ko darīt ar peļņu gada beigās, bieži vien izvēloties to paslēpt, bet pēc dažiem mēnešiem, dodoties uz banku pēc kredīta, nākas vilties, jo finanšu rādītāji nav pietiekami labi. Reformas mērķis ir audzēt kompāniju kapitālu, tādējādi domājot par attīstību ilgtermiņā.”

Klātesošie uzņēmēji pauda satraukumu par samērā straujo minimālās algas pieaugumu, kas iecerēts saistībā ar reformu, paredzot, ka radīsies problēmas ar rentabilitāti un apgrozāmajiem līdzekļiem tieši reģionos. Gan U.Rutkaste, gan E.Rītiņa pauda, ka kāpums ir būtisks, īpaši domājot par atsevišķām nozarēm ārpus lielajām pilsētām, taču jādomā par to, ka kopējā stratēģija paredz arī reinvestētās 0% peļņas nodokļa ieviešanu, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, tādējādi biznesam vajadzētu visus šos aspektus vērtēt saistīti.

J.Endziņš arī sacīja, ka līdzšinējie pētījumi liecina, ka gadījumā, ja vēlamies atgriezt aizbraukušos latviešus no ārzemēm, kā arī piesaistīt konkurētspējīgus darbiniekus, tad vidējai algai jāsasniedz 1050 eiro pēc nodokļu nomaksas, kas sasniegtu 70% no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.

Lai arī “Uzņēmēju dienās Kurzemē 2017” atsevišķi klātesošie bija samērā nepārliecināti par plānotajām nodokļu izmaiņām, LTRK prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka šis ir īstais brīdis, lai realizētu reformas, jo vēl arvien ieplūst ES fondu nauda, bet pēc dažiem gadiem tās visdrīzāk būs daudz mazāk, kā arī jādomā par cilvēku skaitu, kuriem ir tendence ievērojami samazināties ik gadu. “Ja paskatāmies statistikas datus, tad pirms 20 gadiem jaundzimušo skaits bija aptuveni 40 tūkstoši, bet pašreiz tas ir nedaudz virs 20 tūkstošiem. Tad kādu nākotni mēs varam paredzēt Latvijai vēl pēc divdesmit gadiem?” retoriski jautāja A.Rostovskis, piebilstot, ka šī ir pirmā reize, kad nevalstiskais sektors uzņēmās iniciatīvu, lai veiktu tik plašas reformas nodokļu politikā, gūstot atbalstu arī politiskajā līmenī.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols norādīja, ka pašreiz Liepājā komersanti skatās ar lielām cerībām, jo daudzi piedalījušies ar ierosinājumiem, kā arī cer, ka nākotnē investīciju projektu attīstība būs veiksmīga. Viņš arī pauda to, ka pats būtiskākais ir tas, lai reformas rezultātā Latvijas uzņēmēji kļūtu konkurētspējīgāki, jo īpaši Baltijas reģionā.

Uzsākot jautājumu – atbilžu sesiju, tika jautāts, kā nodokļu reforma varētu palīdzēt ēnu ekonomikas mazināšanai. E.Rītiņa norādīja, ka būtiski, ka plānots paplašināt reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību, kā arī radīt tādu nodokļu sistēmu, kur likmes ir novienādotas, saprotamas un vienkārši nomaksājamas, tādējādi nedomājot par optimizāciju un citām shēmām. Būtiski arī tas, ka tiks samazināti darbaspēka nodokļi. “Lai arī daudzi saka, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis tiek mazināts tikai par 3%, kopumā tie ir 13% no kopējā apjoma, tādēļ, manuprāt, šīs ir nopietnas izmaiņas,” piebilda U.Rutkaste.

Uzņēmēji biznesa forumā arī norādīja, ka bieži vien nejūtas motivēti maksāt nodokļus, jo nesaprot, kur nauda paliek un kāpēc tā no valsts budžeta tiek tērēta dažādiem nesaimnieciskiem projektiem. A.Rostovskis pauda, ka jāmaina kopējā domāšana, lai valsts un pašvaldību iepirkumos uzcenojums būtu ļoti neliels, nodrošinot atbildīgu valsts budžeta tērēšanu.

Paneļdiskusijas dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem pašreiz ir nodokļu maksātāju skaita pieaugumu, gan vairojot uzņēmēju skaitu, gan arī domājot par kvalitatīva darbaspēka piesaistīšanu, tādējādi ejot uz Nacionālajā attīstības plānā noteikto ekonomikas izrāvienu.

“Uzņēmēju dienas Kurzemē 2017” biznesa foruma otrā daļa bija veltīta eksportspējas stiprināšanai. Tajā ar prezentācijām piedalījās attīstības finanšu insitūcijas Altum Centra reģiona vadītāja Diāna Kracejeva, A/S “SEB Bankas” ekonomists Dainis Gaišpuitis, SIA “Sonora” pārdošanas vadītājs Artūrs Žaka, savukārt paneļdiskusijā aktualitātes pārrunāja “UPB Holdings” valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš, SIA “Pure Chocolate” īpašnieks Aivars Žimants, SIA “Palleteries” valdes loceklis Edijs Ošs, kā arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš.

Biznesa foruma trešā daļa tika veltīta tam, lai uzzinātu, kādi lēmumi jāpieņem vadītājam, lai uzņēmums būtu efektīvs un gūtu peļņu, savukārt noslēgumā ar savu iedvesmas stāstu dalījās ceļotājs Kārlis Bardelis, stāstot par to, kā viņam veicās Atlantijas okeānā airu laivā dodoties uz Rio Olimpiādi.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/