• Tweet

Latvijas novērtējums jaunākajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tas ir apliecinājums, ka ejam pareizā virzienā – uz mērķtiecīgu inovācijas politikas attīstību, kas sekmēs produktivitātes un preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanas pieaugumu, kas ārkārtīgi nepieciešamas Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei. Gandarījums par saņemto atzinību paveiktajam uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, kā arī cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātībā, kas sekmē inovācijas attīstību Latvijā,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 19. jūnijā publicētajā Globālajā Inovācijas indeksā (Global Innovation Index 2017: Innovation Feeding the World) atzinīgi novērtēts Latvijas sniegums uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, izglītības sistēmas uzlabošanā un radošo produktu un pakalpojumu eksportā. Pētījumā iekļauto 127 apsekoto valstu vidū Latvija ierindota augstajā 33. vietā.

Savukārt šā gada 20. jūnijā Eiropas Komisijas publicētajā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā (European Innovation Scoreboard 2017) Latvijai arī šogad ir iekļauta “vidējo inovatoru” valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50 – 90% no ES-28 vidējā līmeņa. Eiropas Komisijas eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas paveikto inovācijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā, kā arī cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātībā zināšanu ietilpīgos un strauji augošos uzņēmumos. Pārskatā Latvija ierindota 24. vietā 28 valstu konkurencē, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar 2016. gada pārskata rezultātiem.

Globālo Inovācijas indeksu veido Kornela Universitāte sadarbībā ar INSEAD un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju. Indekss apkopo valstu datus, ņemot vērā 81 inovāciju ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā izglītība, apmācības, prasmju veidošana, politiskā un uzņēmējdarbības vide, normatīvais regulējums, pētniecība un attīstība, infrastruktūra, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ekoloģiskā ilgtspēja, kreditēšana, investīcijas, tirdzniecība un konkurence, zināšanu radīšana, ietekme un izplatīšana, nemateriālie aktīvi, radošās industrijas produkti un pakalpojumi, tiešsaistes aktivitātes u.c.

Savukārt Eiropas Komisijas veidotais Eiropas Inovāciju reitings ietver 10 dimensijas, ņemot vērā 27 inovāciju ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā cilvēkresursi, pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide, finanses un atbalsts, uzņēmumu investīcijas, uzņēmumu inovētspēja, sadarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību, intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz nodarbinātību un inovācijas ietekme uz pārdošanu.

Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/