• Tweet

29. marta pēcpusdienā notika uzbrukums portāla kompromat.lv žurnālistam Leonīdam Jākobsonam. Rīgas mēram Nilam Ušakovam tiešām ir alibi par to, ka viņš uzbrukumā nepiedalījās, jo tajā laikā, kad uzbrukums notika, viņš sniedza šo interviju Neatkarīgajai – par gaidāmajiem budžeta grozījumiem, par valdošo aprindu iecerētajām ostu reformām un citām aktualitātēm.

– Rīgas dome plāno pieņemt budžeta grozījumus. Ko tas nozīmē pilsētai?

– Pašlaik redzam, ka budžeta ieņēmumu daļa mums pildās pat labāk, nekā paredzēts. Tā ir tradicionāla pieeja, ka mēs prognozējam ieņēmumus piesardzīgāk, nekā prognozē Finanšu ministrija, un ikreiz, kad plāns pildās labāk, mums attiecīgi ir proficīts. Tagad varēsim pielikt klāt naudu skolu remontdarbiem, pateicoties šiem grozījumiem, renovēsim divas skolas. Varēsim īstenot virkni projektu, kas saistīti ar vidi. Tad vēl būs Māras dīķa apkārtnes vides sakārtošana un tiks savests kārtībā tunelis pie Rīgas Centrālās stacijas. Jo pašlaik tur izskatās tā, it kā joprojām Rīgā būtu deviņdesmito gadu sākums. Tāpēc sakārtosim gan tuneli, gan apkārtējo teritoriju. Tiks pabeigts parks Pļavniekos. Un turpināsim visu pārējo, kas saistīts ar sociālajām programmām, sabiedrisko transportu.

– Krājbankas kraha rezultātā arī Rīgas dome esot iesalusi par kādiem 10 miljoniem.

– Ir 10 miljoni, kas ir iesaldēti Krājbankā, bet tas ir cits stāsts un tas neietekmēs operatīvo darbību.

Rīgas domei tomēr ir drošības spilvens, kas ir pietiekams, – nebūs tā, ka Krājbankas bankrota dēļ nevarēsim kaut ko samaksāt vai

izremontēt.

– Par pazemes pāreju daļa sabiedrības īgņojas – vai šajos bada laikos vajadzēja tērēt naudu? Vai iztērētā nauda atbildīs tam, kas tiks izdarīts?

– Šī sabiedrības daļa īgņojas arī tad, kad, skrienot uz vilcienu, salauž kādu locekli uz slidenās grīdas. Un tad mums pārmet. Darbi būs atbilstīgi pašreizējā laika izmaksām par darbiem. Ir nepieciešams renovēt pārejas, lai cilvēki ar invalīdu ratiņiem un bērnu ratiņiem tur varētu tikt cauri. Jā, tas prasīs līdzekļus, taču summa ir atbilstoša apjomam. Visu šo gabalu savedīsim kārtībā un sakārtosim tirdzniecību, kas notiek tur lejā.

– Dzīsiet tirgotājus projām?

– Nē, nedzīsim speciāli kādu projām. Taču tur ir pilns ar pamestām vietām. Nevaru saprast, kāda tur ir ekonomika, ņemot vērā, ka blakus ir vairāki tirdzniecības centri un stacija. Uz kā rēķina tur lejā var tirgoties? Ja neredzēsim pieprasījumu, tad arī tik daudz tirdzniecības vietu tur nebūs. Priekš kam? Stāv tur puspamesti kioski ar izsistiem stikliem – tas nav vajadzīgs. Un tā ir tā vieta, kur cilvēku apgrozība ir milzīga.

– Vai budžeta grozījumi domē tiks atbalstīti?

– Pašreizējā Rīgas domes koalīcija strādā kā vienota komanda. Mums nav tāda koalīcija, kā tas tradicionāli ir Latvijā, – ka galvenais ienaidnieks ir tavs koalīcijas partneris. Mums ir skaidras, kopīgas prioritātes – skolas, bērnudārzi, policisti. Mēs jau aptuveni 50 miljonus esam ieguldījuši skolās un bērnudārzos. Tas mums bija apzināts lēmums: ieguldīsim šajā sasaukumā vairāk skolās un bērnudārzos, pēc tam ķersimies klāt ceļiem, ielām. Ir svaigi uzbūvēts satiksmes pārvads Mežaparkā. Tiks sakārtota Daugavgrīvas iela, lai samazinātu korķus tajā vietā un lai sakārtotu vidi tur apkārt. Projekts pašlaik notiek pilnā sparā. Lietuvieši tur būvēs savu lielu veikalu, bet mēs labiekārtosim apkārt visu teritoriju pie Zunda kanāla. Būs normāla vide, kur varēs atpūsties, staigāt, braukāt ar velosipēdiem.

Būvēsim trešo kārtu Dienvidu tiltam.

Pārvads pāri Sarkandaugavas pārbrauktuvei tiks būvēts – ceru, ka varēsim to sākt 2014. gadā.

Ziemeļblāzmas kultūras nama parka sakārtošana tiks pabeigta šogad un nākamajā gadā tiks pabeigta arī ēka.

– Dienvidu tilta trešā kārta iestrēga Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Vai tagad šīs peripetijas beigušās?

– Strīds ar lietuviešu būvniekiem ir beidzies. Manuprāt, viņi ļoti nekorekti rīkojās – piedāvāja augstāku cenu nekā visi pārējie, labi zināja, ka ir zaudējuši, tomēr noprotestēja konkursa rezultātus, tā kavējot projekta realizāciju.

Tagad strīds ir beidzies, mēs kopā ar Finanšu ministriju sakārtosim visas formalitātes par aizdevumu un sāksim būvēt.

– Kādi lieli pasākumi notiks vasarā?

– Mums ir priekšā ļoti aktīva vasara. Viens no lielākajiem pasākumiem būs Jāņi, kur, līdzīgi kā pagājušajā un aizpagājušajā gadā, daudz kas notiks Daugavas krastmalā. Šogad Jāņos tur paredzēts trīs stundas ilgs Raimonda Paula koncerts. Gatavojam arī interesantu Rīgas svētku programmu.

– Jaunais vilnis tomēr aiziet garām Rīgai.

– Rīga jau tika piedāvāta tikai kā rezerves variants. Labi, ka tas ir palicis Jūrmalā. Lai turpina tradīciju. Būtu ļoti slikti, ja tas aizietu projām no Latvijas.

– Kas notiek ar Krievu salu?

– Ja es pareizi saprotu, līgumu mēs tomēr varēsim slēgt. Ja Krievu salu neizbūvēsim un nepārcelsim ostas aktivitātes uz kreiso krastu, ostai būs ļoti grūti attīstīties – zaudēsim konkurences cīņā igauņiem, lietuviešiem un krieviem. Rīgas brīvostai ir nepieciešams palielināt pārkraušanas apjomus, tāpat pilsētai ir nepieciešams, lai ostas darbība aizvirzās tālāk no centra.

– Kas notiks Spilves pļavās?

– Singapūras firma, kas gribēja tur attīstīt ražošanu, ir aizgājusi projām, līgums ir lauzts, un pļavas stāvēs tukšas, kā stāvējušas, kamēr, kas zina, kad, kādam atkal radīsies par tām interese.

– Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam bija akcijas šajā Singapūras firmā. Ko darīsiet ar Loginovu?

– Par viņu gaidām atbildi no KNAB – ir vai nav Loginovs bijis interešu konfliktā. Tālāk, pamatojoties uz šo atbildi, tiks pieņemti turpmākie lēmumi.

– «Tiesiskuma un reformu koalīcija» grasās reformēt ostas. Kā vērtējat iecerētās reformas? Ir tāda Amerikas tirdzniecības palāta, kas iesaka ostu pārvaldīšanu privatizēt? Varbūt vajag?

– Man ir grūti saprast, ko viņi īsti grib darīt, ko negrib. Ir tik daudz priekšlikumu no dažādām pusēm. Bet tie priekšlikumi, kas ir dzirdēti, skan ļoti divdomīgi – man ir bažas, ka ir iecerēts padarīt ostas mazāk konkurētspējīgas. Varbūt pat, kā jūs sakāt, beigsies ar privatizāciju. Varbūt kādām kompānijām tas būtu izdevīgi, taču diezin vai tas būs izdevīgi Rīgai un Latvijas Republikai.

Ir arī acīmredzama problēma, ka visādas reformas piedāvā cilvēki, kas no tām nozarēm, kuras viņi grib reformēt, neko nesaprot.

– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs grib ne tikai ostas reformēt, bet arī pašvaldības.

– Saskaņas centrs nemaz neiebilstu, ja Rīgā tiktu samazināts deputātu skaits – mēs šādu ideju paši esam izteikuši daudz agrāk nekā Sprūdžs.

Mazākām pašvaldībām deputātu skaita samazināšana gan, iespējams, varētu radīt problēmas.

– Kā Rīgas dome sadzīvo ar valdību?

– Ar Satiksmes ministriju un Veselības ministriju viss ir kārtībā. Sprūdža kungam esam pateicīgi par to, ka viņš izmanto mūsu idejas par deputātu skaita samazināšanu. Ar Finanšu ministriju notiek diskusijas šā vārda labajā nozīmē.

Par valdību kopumā… Katra diena, kurā valdība netraucē mums strādāt, ir brīnišķīga diena. Un šādu dienu, par laimi, ir gana daudz – mēs no sirds pateicamies valdībai par to.

Ir, protams, viņai arī grūtās dienas – ir daudz kas jākonsolidē, un pirmais, pie kā tā parasti ķeras, kad ir kaut kas jākonsolidē, ir pašvaldības. Tad gan mēs esam spiesti stīvēties pretī un aizstāvēt rīdzinieku intereses. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdalīšana gan nebija korekts valdības gājiens. Mēs jau gan neko labu no šīs koalīcijas negaidām. Bet nevajag jau arī neko daudz – pats galvenais ir, lai netraucē.

– Tallinā būšot sabiedriskais transports par velti. Varbūt Rīgai arī vajag?

– Jā, ar 1. janvāri Tallinā brauks par velti. Viņiem par to bija vietējais referendums.

Mēs uzmanīgi vērosim, kādas būs viņu sekmes. Cik tas izmaksās, vai tiešām būs ieguvumi videi un cilvēki būtiski mazāk pārvietosies ar auto. Un cik izmaksās, kā tas tiks administrēts. Skatīsimies, ko viņi izvingros, un tad lemsim, vai šī pieredze ir izmantojama Rīgā vai nav. Tallina ir līdzīga Rīgai. Iedzīvotāju skaits gan ir mazāks, tomēr ir salīdzināms. Ļoti jauki, ka tāds eksperiments notiek kaimiņos.

Tas, ko Rīgā pagaidām mums ir izdevies paveikt, ir bezmaksas braukāšana ar sabiedrisko transportu skolēniem līdz 4. klasei, bet nākamajā mācību gadā par velti varēs braukt visi – līdz pat 12. klasei.

– Iedzīvotāji ļoti aktīvi piesakoties bezmaksas latviešu valodas kursos?

– Tik tiešām ir milzīgs pieprasījums. Šogad piedāvājām 1130 vietas, un tās bija aizpildītas jau līdz pusdienlaikam. Esam nolēmuši pielikt finansējumu klāt, lai šo pieprasījumu kaut cik apmierinātu.

– Ar ko to var skaidrot? Pēdējā laika referendumi nav bijuši īpaši veicinoši tolerancei un integrācijai.

– Tās ir divas atšķirīgas lietas. Cilvēki neatkarīgi no tā, kā balsoja referendumā, vēlas mācīties. Jo agrāk tādas iespējas nebija – nevarēja atļauties iet kursos par naudu. Tas ir mīts, ka, pļāpājot ar kaimiņiem un skatoties televizoru, var labi iemācīties valsts valodu. Ir jābūt klāt arī sistēmisku zināšanu porcijai.

Vēl papildus šiem kursiem piedāvāsim kursus bērnudārzu darbiniekiem, lai uzlabotu viņu zināšanas.

Vienotības politiķi grib ņemt un mehāniski visus bērnudārzus pārtaisīt latviešu valodā. Tas nav vajadzīgs un nav arī īstenojams. Vajag pastiprināt latviešu valodas pasniegšanu, lai krievu bērni kvalitatīvi apgūst gan savu dzimto, gan valsts valodu.

– Kā Rīgā sokas ar māju siltināšanu?

– Tā ir milzīga problēma. Lai māja aizietu uz siltināšanu, vismaz 51 procentam tās iedzīvotāju ir jāparaksta dokumenti, jānobalso par to, ka vajadzēs uzņemties saistības, ņemt kredītu, šo kredītu noteiktā laika periodā atmaksāt. Bet cilvēki nav gatavi to darīt. Ar mazajām ēkām vēl ir vieglāk, cilvēki spēj savā starpā kaut ko sarunāt. Bet lielajās daudzdzīvokļu ēkās cits citu nepazīst. Tur par kaut ko vienoties ir grūti.

Avots: nra.lv /Māris Krautmanis

---