• Tweet

Ukraina redz savu nākotni demokrātiskā Eiropā. Eiropā, kurā nav kara. Eiropā, kurā ir attīstīta ekonomika un pietiekami augsts dzīves līmenis, tā intervijā Latvijas Radio pauda Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.

Groismans norādīja, ka pēdējo divarpus gadu laikā Ukraina piedzīvojusi ļoti smagu periodu savā neatkarības vēsturē, tai skaitā Krievijas agresiju un iekšējos izaicinājumus.

“Ukraina mainās (…) Mums ir vairāki uzdevumi. Apturēt ekonomikas kritumu, ko ir izdevies izdarīt. Atjaunot ekonomisko izaugsmi un to padarīt stabilu, lai Ukrainas pilsoņiem nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni. Mums tas ir uzdevums numur viens.Tajā pašā laikā mums ir vienlaikus jānodrošina kvalitatīva drošība un jāstājas pretim iekšējiem izaicinājumiem. Mēs esam noformulējuši sistēmu cīņai pret korupciju, un šī cīņa vispār tikai tagad uzņem apgriezienus,” intervijā sacīja Ukrainas premjers.

Ukrainai jāīsteno arī vairākas strukturālās reformas. “Mums ir jāmaina izglītības sistēma; mums ir jāmaina veselības aprūpes sistēma. Tā ir jāpastiprina, jāpadara kvalitatīvāka, lai mūsu valsts pilsoņi varētu saņemt augstākas kvalitātes pakalpojumus. Mums ir jāmodernizē infrastruktūra. Mums ir ļoti daudz izaicinājumu,” sacīja Groismans, paužot pārliecību, ka Ukraina būs sekmīga un gūs panākumus.

Runājot par Ukrainas austrumos notiekošo karu, Groismans pauda, ka tas, kas notiek Ukrainā, nav nekāds konflikts. “Tā ir prasta, banāla Krievijas Federācijas agresija pret suverēnu valsti. Un es domāju, ka uz šo problēmu ir jāskatās nedaudz plašāk. Šī problēma attiecas ne tikai uz Ukrainu, bet arī uz Eiropu un visu pasauli,” sacīja Ukrainas premjers.

Viņš skaidroja, ka agresija no Krievijas puses joprojām ir pietiekami augsta. Tādēļ tas attiecas arī uz citām valstīm – gan NATO, gan Eiropas Savienības loceklēm, gan Baltijas valstīm.

“Mēs kā Ukraina neradām nekādus draudus nevienai valstij. Un mūsu valsts austrumos šobrīd esam spiesti aizstāvēties un tostarp aizstāvēt arī Eiropas Savienību, jo mēs faktiski esam apturējuši ienaidnieku. Tas ir tas, kas ir jāatceras visām Eiropas valstīm,” sacīja Groismans.

Runājot par sankcijām pret Krieviju, viņš uzsvēra, ka sankcijas nav palīdzība Ukrainai. Sankcijas ir spiediens uz agresoru, kurš var radīt apdraudējumu Eiropas Savienības dalībvalstīm.

“Tāpēc sankcijas – tās nav ieviestas Ukrainas labā. Sankcijas – tās ir ieviestas demokrātijas labā. Sankcijas ir tādēļ, lai piespiestu agresoru ievērot un cienīt starptautiskos likumus. Sankcijas ir ieviestas, jo ir liela nepieciešamība apturēt agresoru. Tāda ir sankciju jēga,” sacīja premjerministrs.

Viņš uzsvēra, ka eiropeiskā un eiroatlantiskā integrācija ir viena no Ukrainas prioritātēm. “Mēs redzam savu nākotni demokrātiskā Eiropā. Eiropā, kurā nav kara. Eiropā, kurā ir attīstīta ekonomika un pietiekami augsts dzīves līmenis. Tomēr ir ļoti smagi jāstrādā, bet izaicinājumu ir ļoti daudz. Tajā skaitā arī Eiropas Savienībai,” sacīja Groismans.

Foto:Martin Schulz/https://www.flickr.com/photos/photosmartinschulz//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/