Tuvākajās dienās elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas – tas var izsaukt cenu pieaugumu biržā
Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu, Baltijas un Skandināvijas reģionā 14., 15. un 16. decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas. Tas var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā. Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti – elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices.
Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no 8:00 līdz 12:00 un no 15:00 līdz 19:00.
“Šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu”, norāda AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Gatis Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.
Zviedrijā laikā no 9-18. decembrim remontā ir 1400 MW atomelektrostacija Oskarshamn 3. Ilgāks remonta atslēgums – līdz 23.02.2023 ir arī 1130 MW atomelektrostacijai Ringhals 4. Somijā jaunās 1600 MW atomelektrostacijas Olkiluoto 3 palaišana ir pārcelta uz 2023. gada februāri. Savukārt, Baltijas energosistēmā lielākā daļa lielo elektrostaciju ir darba gatavībā un arī visi starpsavienojumi ar Skandināviju un Poliju ir darbā. Latvijā visi Rīgas TEC ir darbā ar maksimālo jaudu. Situāciju uzlabo arī apstāklis, ka pīķa patēriņš Baltijā šajā laikā kopumā ir par aptuveni 10% zemāks nekā 2021. gadā.
Jau ziņots, ka Baltijas jūras valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori novembra sākumā vienojās par padziļinātu informācijas apmaiņu un sadarbību, lai samazinātu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem gadījumā, ja kādā no valstīm tiks noteikti konkrēti elektroenerģijas pieejamības ierobežojumi. Apvienotā ekspertu grupa analizē enerģijas pietiekamības situāciju Baltijas jūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot valstu atkarībai no pārrobežu ietekmes.
Saskaņā ar rudenī publicēto Eiropas pārvades operatoru asociācijas ENTSO-E ziņojumu, šajā ziemā, it īpaši janvārī un februārī, būs augstāks enerģijas nepieejamības risks un summāri zemākas drošības rezerves salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Gadījumā, ja būs vērojama zema ūdens pietece hidroelektrostaciju rezervuāros, elektroenerģijas pietiekamības riski var veidoties Zviedrijas un Norvēģijas dienvidu daļā, kā arī Dānijas austrumos. Ja tiks samazināts ražošanas apjoms atomelektrostacijās, enerģijas nepietiekamības riski var palielināties Zviedrijas dienvidos un Somijā – elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos, kas ir atkarīgi no importa.
Savukārt ENTSO-E ziņojumā Winter Outlook, kas tika publiskots decembra sākumā, norādīts, ka, lai gan Eiropas elektroenerģijas sistēma šajā ziemā ir pakļauta lielākam enerģijas nepietiekamības riskam, tomēr pārvades sistēmas operatoru veiktie pasākumi ļāvuši mazināt iespējamo ietekmi, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.Ziņojumā sniegts novērtējums par elektroenerģijas piegādes drošību gaidāmajā ziemā visā Eiropā.
Ziņojumā norādīts, ka Eiropas elektroenerģijas sistēma joprojām ir ļoti atkarīga no gāzes, tomēr labvēlīgi laika apstākļi var mazināt šo energosistēmas atkarību. Eiropas valstis ir veikušas īpašus pasākumus, lai sagatavotos ziemai (gāzes iesūknēšana krātuvēs, dažu spēkstaciju paplašināšana vai darbības atjaunošana, kurināmā maiņa, ambīcijas samazināt elektroenerģijas patēriņu), kā arī samazinātu elektroenerģijas pieprasījuma maksimumu par 5% atbilstoši Eiropas Savienības lemtajam. Visi šie pasākumi ievērojami samazinās enerģijas nepietiekamības risku, teikts ziņojumā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk