• Tweet

Tā mēdz gadīties, ka pārliekot kādu jēdzienu vai teikumu no svešvalodas, tulkojumā pazūd tā sākotnējā doma vai arī tekstam parādās cita jēga, taču nu izrādās, ka tas var atgadīties ne tikai tulkojot starp dažādām valodām. Trīs Rīgas Lutera draudzes priesteri ir uzņēmušies Svēto Rakstu tulkotāju misiju, mēģinot tajos ietvert jaunas pārmaiņu vēsmas.

Jāņem vērā, ka viss luterāņu kā protestantu ticības kodols ir ietverts teicienā: “Sola Scriptura, Sola Fide, Sola Gratia”, kas tulkojumā nozīmē: Tikai Svētie Raksti, Tikai ticībā un Tikai žēlastība. Tas rāda, ka protestantiem augstākā autoritāte ir Bībeles Svētie Raksti – Vecā un Jaunā Derība, bet kā izrādās – visu var iztulkot ‘pa savam’.

Taču par visu pēc kārtas.

Pēdējo pāris mēnešu laikā arvien skaļāka izvēršas diskusija ap sieviešu ordinācijas jautājumu. Kamēr tradicionālo vērtību piekritēji pastāv uz Bībelē noteikto, ka sieviete nevar ieņemt mācītāja vietu, to pretinieki pauž īpatnēju liberālismu, apdraudot ne tikai gadsimtiem ilgi pastāvējušos baznīcas kārtību, bet arīdzan apšaubot Svēto Rakstu autoritāti – tajos pavisam skaidriem vārdiem ir pateikts viss par vīrieša un sievietes lomu baznīcā.

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), kuru jau vairāk kā 20 gadus vada arhibīskaps Jānis Vanags, ir kategoriski pret sieviešu ordināciju un šo gadu laikā arī neviena sieviete LELB nav kļuvusi par mācītāju, kaut arī formāli baznīcas satversme to pieļauj. Ka norāda arhibīskaps Vanags, sieviešu ordinācija nav „cilvēktiesību jautājums“ vai „baznīcas tradīcija“, vai cilvēku uzskati, vai paražas. Tāpat tas nav sieviešu diskriminācijas jautājums. “Dažādi sabiedrības reformētāji mūsu kultūrā grib likt mums noticēt, ka vīrieši un sievietes ir pilnībā atvietojami savā starpā un ka viņu Dieva dotajām atšķirībām nav vietas mūsdienu sabiedrības dzīvē šai pasaulē. Tas ne tikai runā pretī skaidrajai dabas liecībai, tas runā pretī arī Bībelei. Bībele māca citādu skatījumu uz Dieva radību,” norāda arhibīskaps, skaidrojot, ka Svētie Raksti māca, ka gan vīrieši, gan sievietes ir radīti Dieva līdzībā, bet ir divi atšķirīgi un īpaši Dieva radījumi. Mēs slavējam Dievu par gudrību, ar kādu viņš cilvēku radīja par vīrieti un sievieti. Mēs ticam, ka Dievs ir apdāvinājis vīriešus un sievietes ar dažādām atbildībām un pienākumiem. Piemēram, vīriešus Dievs ir apdāvinājis būt par vīriem un tēviem, bet sievietes būt par sievām un mātēm. Tā arī baznīcā Dievs vīriešus un sievietes ir apdāvinājis ar dažādām, savstarpēji papildinošām kalpošanas iespējām un atbildībām.

Svētajos Rakstos pausto patiesību gan apšauba Rīgas Lutera draudzes mācītāji Indulis Paičs, Linards Rozentāls un Kaspars Simanovičs, norādot, ka lai gan nevienu baznīcu nevajadzētu piespiest ordinēt sievietes, līdz dziļākai evaņģēlija izpratnei būtu nepieciešams katram nonākt pašam.

“Vēlamies norādīt, ka aizliegums ordinēt sievietes Bībelē nav atrodams, bet izriet no visnotaļ tendencioza tās skaidrojuma. Piemēram, apustuļa Pāvila aizrādījums sievām dievkalpojuma laikā nesarunāties, lai netraucētu dievkalpojuma norisi, tiek aplami izprasts kā aizliegums sievietēm kalpot mācītāja amatā (1.Kor.14:32-40),” pauž Simanovičs.

Lūk, fragments no šīs ‘tendenciozās’ apustuļa Pāvila 1. vēstules korintiešiem:

[..]
34 Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka.
35 Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapulcē.
[..]

Kas ar šiem vārdiem domāts, katrs var secināt pats… vai tiešām tam nepieciešams īpašs tulkojums?

Priesteri – sieviešu ordinācijas piekritēji un liberālo pārmaiņu vēju zēģelētāji, šķiet, ir spējīgi spert plašu soli pāri Svētajiem Rakstiem, neņemt tos vērā un atrast dažādus to skaidrojumus, taču gribētos atgādināt, ka Bībele ir likta ticības pamatā un to nevaram interpretēt pēc savas iegribas, papildināt ar eneagrammām, mandalām vai cigun. Vēl jo vairāk – nav pieļaujams ne tikai tulkot un saprast ‘kā mums šķiet’, bet mēģināt šo tulkojumu pasludināt par vienīgo pareizo un darīt visu, lai par to pārliecinātu arī citus.

Patiešām grūti pateikt, kas slēpjas aiz šo priesteru mēģinājumiem tik brīvi skaidrot Svētkos Rakstus, taču varam būt pilnīgi droši, ka aiz šādiem tulkošanas eksperimentiem velti censties saskatīt Dievu…

Mēs visi zinām – Kungs ir žēlsirdīgs un vienādi mīl mūs visus, tāpēc nevienam nekad nav par vēlu atgriezties, arī šiem trim Dieva kalpiem, ja viņi patiešām tādi ir.