Trīs pašvaldības “Krājbankas” dēļ palikušas bez naudas
Latvijas Krājbankas (LK) darbības apturēšana radījusi pagaidām nepārvaramas problēmas trim pašvaldībām. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis sola, ka darīs visu, lai triju novadu domes palīdzību saņemtu jau rīt, jo pašlaik tām nav naudas – visas finanses iesaldētas LK.
Dagdas, Dundagas un Jaunpiebalgas novadu pašvaldības pašlaik nespēj veikt savas funkcijas, kur nu vēl rūpēties par tiem pensionāriem, kuru pensijas arī iesprūdušas LK, norāda A. Jaunsleinis. Viņš uzsver, ka vispirms ir jāstabilizē situācija šajos novados un tad varēšot domāt par turpmāko rīcību, atbalstot mazturīgākos iedzīvotājus.
Visām trim pašvaldībām bija jāpieņem ārkārtas lēmums par kredīta pieprasīšanu. Divas jau to izdarījušas vakar, viena grasās rīkoties šorīt. Tādējādi jau rīt situāciju būtu iespējams stabilizēt, Neatkarīgajai vakar stāstīja A. Jaunsleinis.
Neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši tie iedzīvotāji, kuru apdzīvotajās teritorijās ir tikai vienas bankas – Latvijas Krājbankas – bankomāti un filiāles, piemēram, Viļānos un Dagdā. Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētājs Viktors Stikuts ziņu aģentūru BNS informēja, ka šajā bankā atradušies gandrīz visi pašvaldības struktūrvienību konti ar aptuveni 400 000 latu, kā arī darbinieku konti. Pie naudas nu netiek neviens. Arī Rucavas novada domei lielākā daļa līdzekļu – aptuveni 90 000 latu – glabājas LK, un bankas darbības apturēšanas dēļ pašvaldībai otrdien radušies sarežģījumi ar rēķinu samaksu, vēsta BNS.
Rīgas domei LK joprojām atrodas brīvie līdzekļi – 10 miljoni latu. Šo naudu pašvaldība mēģināja izņemt pagājušajā nedēļā, diemžēl nepaguva. Rīgas mērs Nils Ušakovs Neatkarīgajai vakar sacīja, ka pašvaldība apmēram 100 miljonus latu glabā kopumā septiņās kredītiestādēs, tajā skaitā Valsts kasē. LK depozītā noguldītie 10 miljoni ir deviņi procenti no brīvajiem līdzekļiem. Otrdien intervijā Latvijas Radio viņš apliecināja, ka šīs naudas aizturēšana neietekmēs algu izmaksu darbiniekiem vai kādas citas Rīgas domes aktivitātes, tomēr pašvaldība ir ieinteresēta to atgūt. Savukārt Labklājības departamentam līdz piektdienai uzdots izstrādāt rīcības plānu, kā nepieciešamības gadījumā palīdzēt tiem pensionāriem, kuru pensijas tiek pārskaitītas uz LK un šobrīd nav iespējams izņemt. «Rīgas pensionāriem palīdzību sniegsim,» uzsvēra mērs, jo lielai daļai pensionāru pensiju izmaksu kavēšanās pat par dažām dienām var radīt nopietnas problēmas, tāpēc ka viņiem nav skaidras naudas uzkrājumu.
Pagaidām pārlieku neuztraucas arī Liepājā. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs skaidro, ka LK Liepājas pašvaldībai ir konts nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanai. Šobrīd kontā ir nepilni 29 000 latu. «Liepājas pašvaldībai nav bažas par to, ka šo naudu varētu zaudēt. Saskaņā ar Noguldījuma garantiju likumu šo naudu pašvaldība saņems atpakaļ, bet tas gan ir šobrīd nezināma laika jautājums. Tas ir nebūtisks naudas apjoms uz pilsētas kopējā budžeta fona un neietekmē pašvaldības naudas plūsmu. Es ceru, ka banka darbību atjaunos, kad būs veikts audits un noskaidrots, kas tur noticis,» savā paziņojumā liepājniekus mierina amatpersona.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk