• Tweet

Strīdi par naudas pārdales godīgumu un cīņa par valsts finansējuma piesaisti sporta nozarei bijuši gadu no gada. Par šaubām kā sporta saimniecībā saimniekots trauksmi cēlusi arī Valsts kontrole.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, pārmetumus saņēmusi arī Latvijas hokeja federācija, ka pie mums īsā laikā pat divas reizes rīkots pasaules čempionāts hokejā, lai gan daudzas valstis to organizēt nemaz neraujas. Jo tās ir arī lielas izmaksas. Šobrīd sporta aprindās izskan bažas vai Latvijai būtu jātērē nauda, lai pie sevis uzņemtu nelielu daļu no komandām, kas cīnītos par ceļazīmi uz nākamā gada Olimpiskajām spēlēm. Īpaši sašutušas ir organizācijas, kas palīdz apmācīt jaunos sportistus. Tās gadiem prasījušas naudu jauniešu sportam, bet neesot sadzirdētas.

Nākamgad Latvija grib rīkot olimpisko atlasi basketbolā. Septiņās dienās ieplānotas deviņas spēles. Visticamāk valsts budžetam tas izmaksās aptuveni 5 miljonus eiro.

Tokijas olimpiskajās spēlēs Latvijas 3×3 basketbola komanda sensacionāli izcīnīja zelta medaļas. Panākumiem līdzi juta visa Latvija. Spēļu laikā apstājās ierastā dzīve un ikviens, jo īpaši vēl tikai topošie sportisti, pieplaka pie TV ekrāniem.

Augustā piedzīvojām ko līdzīgu, kad Pasaules čempionātā mūsu basketbolisti pārsteidza visus, iegūstot augsto piekto vietu.

Basketbolistu izcilais sniegums nodrošināja, ka Latvijas komandai ir iespēja cīnīties par piedalīšanos nākamā gada Olimpiskajās spēlēs, kas notiks Parīzē. Kopumā šajā atlasē piedalīsies 24 komandas. Tās būs sadalītas un ielozētas vairākās grupās pa sešām izlasēm. Uz olimpiādi tiks apakšgrupu uzvarētāji. Sporta funkcionāri nolēma, ka jāiet uz “pilnu banku” un Latvijā jārīko tā grupu atlase, kur startēs mūsu komanda.

Lai septiņās dienās aizvadītu deviņas spēles, Latvijai tas izmaksās ievērojamu naudu. Starptautiskajai basketbola savienībai jeb FIBA jāmaksā 2 718 839 eiro. Tas ietver pieteikšanās maksu: 20 753 eiro, licences maksu 2 386 733 eiro, depozītu 311 353 eiro. Un jāapmaksā arī pašu sacensību sarīkošana – vēl 2 069 330 eiro.

Kopā – 4 788 169 eiro:

FIBA jāmaksā 2 718 839 eiro
Pieteikšanās maksa: 20 753 eiro
Licence; 2 386 733 eiro
Depozīts 311 353 eiro
Sacensību sarīkošana 2 069 330 eiro

“Nekā personīga” zināms, ka finanšu ministrs tās dienas rītā, kad valdība lēma par naudas piešķiršanu, saņēmis neskaitāmus zvanus. Arī no izglītības ministres biroja vadītāja, gan arī pašas ministres ar mudinājumu naudu basketbolam novirzīt.

27.novembrī FIBA paziņos tās četras valstis, kas organizēs olimpiskos atlases mačus. Vēl nav notikusi arī izloze, kuras valstis potenciāli uz Rīgu varētu braukt. Bet neraugoties uz to Valdībā izglītības un zinātnes ministrija bija iesniegusi prognozi, ka ieradīsies vismaz 10 tūkstoš līdzutēju, kuri te atstās 14 420 000 euro. Nodokļos valsts varētu iegūt 2,6 miljonus. Šādi aptuveni aprēķini bija pietiekami, lai Finanšu Ministrija ļautu naudu piešķir no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā vienotība) norāda: “Ja tās spēles notiek, tad tiek kalkulēto reālie ienākumi, un, ja tas veido fiskāli neitrālu pozīciju budžetā, ar fiskāli neitrālu pozīciju budžetā tiek nodrošināts finansējums. Tā man liekas vairākas spēles – vairāki sporta notikumi šādā veidā finansētu. Tik, cik ar ministrijām esam runājuši, tie aprēķini ir diezgan korekti, vismaz mūsu Finanšu ministrijas vērtējumā.”

Ašeradena minētie aprēķini vēl ir tikai izstrādāšanas stadijā esoša metodoloģija, ko gatavo Ekonomikas ministrija. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra pēc Latvijas Bankas dotajiem kredītkaršu norēķinu datiem par naktsmītnēm un ēdināšanas vietām rēķinājusi, kādu valstu pārstāvji pastiprināti tērējuši naudu iepriekšējā hokeja čempionāta un Liepājas rallija laikā. Tas tad kalpojis kā piemērs prognozēm par basketbola turnīru nākamgad.

LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja skaidro: “Es viennozīmīgi negribētu apšaubīt datus, ar kuriem operē Latvijas Basketbola savienība, atsaucoties uz iepriekšējo pieredzi un uz citu valstu pieredzi, organizējot šādus pasākumus. Un arī uz to metodoloģiju, kuru veidoja Izglītības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija. Šeit atstāsim šo, kā saka, ekspertu ziņā, un šie dati tad arī ir tādi. Tas, kas pašlaik nav precīzi pasakāms, kā tie varētu mainīties pēc izlozes. Jo, protams, ka situācija būs nedaudz atkarīga, ja šis pasākums notiek Latvijā un šeit ierodas komandas no Eiropas. Tad, protams, arī šis fanu pulks no Eiropas būs lielāks nekā situācijā, ja tie būs ne Eiropas fani, kas atbrauks uz Latviju.”

Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss norāda: “Skaidrs, ka tie ir provizoriskie, bet te atkal ir stāstam divas puses. Ka basketbols vairs nav tikai tas sporta veids, kas ienesīs naudu. Basketbols no pagājušā gada ir arī tā kultūra, kas naudu var izvest, līdz ar to arī būtiski samazinot fiskālo telpu valstī un līdz ar to tas ir viens stāsts. Skaidrs, ka jau Džakartā un Manilā mūsu fani no valsts fiskālās telpas izveduši 10, 12 miljonus. Otrs, mēs saprotam, kas notiks tagad, ja mums nebūs olimpiskās kvalifikācijas, un mēs spēlēsim, teiksim, Grieķijā. Tur nebrauks 3500, aizbrauks daudz vairāk cilvēku, jo, pirmkārt, tas ir atvaļinājumu laiks un, otrkārt, tas ir tuvāk un atkal tiks naudiņa izvesta no valsts.”

Kamēr valsts dala miljonus basketbola sacensībām, trauksmi ceļ sporta treneri. Viņi saka, ka jau piekto gadu no valsts dotās naudas sporta treneru atalgojumu var nosegt tikai 87% apmērā. Pārējais jāmeklē pašvaldību vai bērnu vecāku maciņos. Un tāpēc esot neloģiski, ka no vienas puses politiķi sajūsminās par jauniešu fanu pulkiem lielajos turnīros vai sagaidot mājās mūsu basketbola izlasi, bet jauniešu sporta nodarbībām un viņu treneriem naudas nepietiek.

Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe norāda: “Neesmu pret basketbolu. Es pati esmu jaunībā trenējusies un arī pēc tam apzinīgajā mūžā nodarbojusies kā tautas sportā. Jutu līdzi arī mūsu valstsvienībai, un jebkurā variantā esmu par basketbolu. Bet nu es esmu par kaut kādu samērību un par kaut kādu veselo saprātu. Ja šis turnīrs šeit izmaksā piecus miljonus, tad pašreiz jaunatnes treneru algām, kas trenē arī šos pašus jaunos basketbolistus, futbolistus, volejbolistus, vieglatlētus, peldētājus visus pārējos – gadā mums pietrūkst pieci miljoni algām, lai samaksātu minimālo algu un valsts nosegtu šo pusi. Tas ir pieci miljoni uz 12 mēnešiem, izdalot uz 1800 treneriem, bet tas mums ir visam gadam, lai būtu nosegta šī minimālā maksa, un to mēs nevaram atrast jau piecus gadus.”

Par sportu atbildīgā izglītības ministrija pārmetumiem nepiekrīt – jauniešu sportam uz katru bērnu Latvija piešķirot vairāk nekā, piemēram, Islande. Pie vainas esot gadiem nesakārtotie naudas sadales principi, ko izmantojot arī negodprātīgi treneri. Esot dažādas sīkas viltības, piemēram, lielākas jauniešu komandas sadalot vairākās mazākās, šādi treneri varot iegūt no valsts vairāk naudas. Nākamgad ministrija sola finanšu sadali revidēt, jo redzot veidus kā naudu dalīt efektīvāk.

Izglītības un zinātnes ministrijas sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs uzsver: “Ja mēs tagad atgriežamies pie jautājuma par to, ka basketbolam iedeva, vai šeit pietrūkst, kāpēc tur iedeva, tad jūs izlasiet vēlreiz Ekmaņa interviju – Bobsleja federācijas ģenerālsekretāru, kurš saka, kāpēc man nav? Jūs tur tādu milzīgu naudu ieliekat iekšā sporta skolās, bet bobslejam nav naudas. Ir arī citi viedokļi, tajā skaitā no sporta federāciju pārstāvjiem. Mēs regulāri dzirdam Sporta federāciju padomes sapulcēs par to, ka jaunatnes sportā ir milzīga nauda ieguldīta, bet proporcionāli tam ieguldījumam, kas tiek veikts jaunatnes sportā. Proti jaunatnes sporta skolu sistēmā tas ieguldījums, ko mēs ieguldām sporta federācijām, ir ļoti minimāls, ja mēs paskatāmies proporcionāli. Šeit ir vieta diskusijai.”

Sporta žurnālists Raimonds Rudzāts min piemēru ar jaunatnes basketbola līgu, kur spēlē ap 8000 jauniešu. Basketbola savienība tam tērē 200 tūkstošus eiro gadā. Turklāt divas trešdaļas no šīs naudas ienes pašas sporta skolas un vecāki. Tāpēc viņš uzdod retorisku jautājumu vai politiķi nav ieinteresēti, dalot miljonus dārgiem turnīriem, tos izmantot arī pašiem savas popularitātes vairošanai.

“Un es domāju, ka ne tikai Basketbola savienības gadījumā, bet vispār Latvijas sporta vides gadījumā bieži vien var būt pārmetumi federācijā par to, ka jūs varat dabūt daudz naudas pasākumiem un nevarat dabūt bērnu un jaunatnes sporta attīstībai vai tādām fundamentālām, vienkāršām, ne tik pamanāmām un ne tik mārketējamām lietām. Šie pārmetumi varbūt bieži vien ir nevietā, jo vienkārši viņu komunikācija ar politiķu vidi neoficiālā komunikācija viņiem acīmredzot ir radījusi iespaidu, ka spēles noteikumi ir tādi. Ja tu vari sarunāt lieliem pasākumiem pa sētas durvīm finansējumu. Ja tur kaut kādi kauliņi pareizi sakrīt, jo pēc tam jau mēs redzam, ka šajos pasākumos politiķi ir goda ložā. Mēs esam redzējuši, ka politiķi, pat ministri, piedalās reklāmas kampaņās tās pašas Basketbola savienības kampaņā iepriekšējā ministre Anita Muižniece. Tā kā es domāju, ka arī politiķi domā par savu elektorātu un viņi arī rēķina līdzi. Kuras iniciatīvas atbalstot, nāks kaut kādas politiskās dividendes, ko sabiedrība pamanīs, par ko sabiedrība priecāsies, kur mēs varēsim pagozēties, tas viss to veido,” pauž Rudzāts.

25.novembrī notiks Latvijas basketbola federācijas vadības vēlēšanas, jo tās prezidentam beidzies 4 gadu termiņš. Raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka pretendentu izvirzīšana ir beigusies un turpmākajiem 4 gadiem pieteikts tikai viens kandidāts. Raimonds Vējonis.