Topošajiem māksliniekiem fizikas un ķīmijas eksāmenu nevajag
Izglītības jomā strādājošie joprojām ir neapmierināti ar valdības lēmumu ieviest obligātu centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā. It īpaši pret to iebilst profesionālās ievirzes vidusskolas, kur šāds mācību priekšmets netiek mācīts vai arī to māca krietni šaurāk nekā vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, kas ir izveidota īpaši apdāvinātiem bērniem, ir viena no tām, kur 10.–12. klasēs ķīmija un fizika netiek mācīta, jo šīs skolas audzēkņi apgūst mūziķa profesiju, tāpēc uzsvars ir uz speciālajiem mācību priekšmetiem, kas paredz arī vairāku stundu garas praktiskās nodarbības, skaidro skolas direktors Juris Kraufelds, piebilstot: šīs skolas audzēkņi mācās arī valodas, vēsturi (to kārto kā centralizēto eksāmenu), matemātiku, taču – vai viņiem vajadzīgi arī dabaszinātņu priekšmeti? «Mums pat nav dabaszinātņu kabineta. Vai valsts ir paredzējusi līdzekļus, lai to izveidotu?» neizpratnē vaicā J. Kraufelds. Ja tomēr izlemj, ka to vajag arī šādās skolās, tad jauniešiem nāksies skolas solā sēdēt vēl kādu gadu, kas diez vai būtu atbalstāmi. «Radošas personas tādā veidā izaudzināt nevarēsim,» ir pārliecināts skolas direktors.
Arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas izglītības programmā nav paredzēti šie mācību priekšmeti. Direktore Inese Apine teic, ka audzēkņiem katru dienu ir ļoti daudz praktisko nodarbību, jo, skolu beidzot, jākārto kvalifikācijas eksāmens, tāpēc vidusskolas posmā ir tikai neliels vispārējo mācību priekšmetu skaits. «Jau tagad zvans no pēdējās stundas noskan pēc septiņiem vakarā. Vai tad nolemjam, lai viņi mācās līdz pusnaktij?» ir sašutusi I. Apine. Ja tomēr kāds no radošo profesionālās ievirzes skolu jauniešiem vēlēsies apgūt fiziku vai ķīmiju, to var papildus mācīties ārpus mācību programmas.
Tam, ka dabaszinātnes jāsaglabā kā izvēles eksāmens, piekrīt arī Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis. Protams, māksliniekiem ir jāzina arī fizika un ķīmija, tomēr vairāk – ar specifisku ievirzi, cik tas skar konkrēto profesiju. Skolā ir iekārtots moderns dabaszinātņu kabinets, un tas veicinājis lielāku interesi par šo jomu, kā arī uzlabojušās sekmes. Viņš uzskata, ka problēmas ar dabaszinātņu priekšmetiem radušās arī kvalificētu pedagogu trūkuma dēļ. Jūtama arī kadru novecošanās, jo jaunie uz skolu neraujas, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vajadzētu piestrādāt tieši šajā jomā.
Kultūras ministrijas (KM) Kultūras un radošo industriju izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne cer, ka izdosies apturēt šo lēmumu, kad to izskatīs Saeimā. Ministrijas, tai skaitā KM, kura atbild par iepriekšminētajām skolām, iesniegšot savu kritisko atzinumu par Ministru kabineta sēdē spontāni pieņemto priekšlikumu iestrādāšanu Izglītības attīstības pamatnostādnēs.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete atzīst: slikti, ka šāds lēmums pieņemts, taču tikpat slikti būtu, ja tas tagad būtu jāatceļ. Viņa ir nolēmusi tikties un pārrunāt šo jautājumu ar darba devēju organizācijām un citiem šā priekšlikuma virzītājiem. IZM esot plānojusi izvērtēt eksakto priekšmetu mācīšanas kvalitāti, kā arī izstrādāt šo priekšmetu standartu, kas visām skolām noteikti nebūs vienāds. I. Druviete uzskata, ka vispār ir jāpārskata centralizēto eksāmenu sistēma.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Valsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālāk