• Tweet

Ekonomikas ministrija ietur pauzi jautājumā par to, vai 1. septembrī mājsaimniecības nonāks brīvajā elektroenerģijas tirgū.

Ņemot vērā daudzās neskaidrības par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) cenām, var prognozēt, ka šoruden izšķirīgais solis vēl netiks sperts. Lielajiem patērētājiem jau kopš 1. aprīļa elektrības rēķini pieaugs līdz pat 15%.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena apliecina: šobrīd valdības uzmanības centrā atrodas jautājums par to, vai 1. septembrī mājsaimniecības nonāks brīvajā elektroenerģijas tirgū, kā to paredz piedāvātie grozījumi Enerģētikas likumā. No vienas puses, elektroapgādes nozares liberalizēšana beidzot ļautu mājsaimniecībām pašām izvēlēties tīkamāko piegādātāju un radītu veselīgu konkurenci. Taču, no otras puses, šobrīd mājsaimniecības par elektrību joprojām nemaksā pilnu cenu, bet gan daļēji tiek subsidētas, kas līdz ar ieiešanu brīvajā tirgū tiktu atcelts, radot cenu kāpumu.

Nevēloties pieļaut strauju tarifu pieaugumu mājsaimniecībām, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sola, ka mājsaimniecības netiks iemestas brīvajā tirgū līdz brīdim, kad tarifu sistēmā tiks veikta ģenerāla revīzija, lai saprastu, cik adekvāti tiek noteiktas cenas.

Lielie elektrības patērētāji brīvajā tirgū atrodas jau šobrīd, katrs pats meklējot lētāko no piegādātājiem. Valsts policija, Valsts robežsardze, Latvijas Mākslas muzejs, Hanzas maiznīca, Rīgas piensaimnieks, Valsts asinsdinoru centrs, atpūtas parks

Rāmkalni, degvielas kompānija ViršiA un turpmāk arī Saeimas nams ir izvēlējušies nevis Latvenergo, bet gan Igaunijas kompānijas pakalpojumus. Kopš 2007. gada pie Igaunijas energokompānijas Eesti Energia Latvijā strādājošā meitasuzņēmuma Enefit ir aizgājuši vairāk nekā 1300 lielo klientu.

Enefit pārstāvis Oskars Kupše sarunā ar Neatkarīgo skaidro, ka tarifus, ko uzņēmums var piedāvāt klientiem, veido vairāki komponenti, t.i., maksa par sadales tīklu infrastruktūras izmantošanu, pievienotās vērtības nodoklis, OIK un pati elektrības cena. Tiesa, vienīgā pozīcija, uz kuras rēķina katrs uzņēmums var variēt ar tarifiem, ir elektrības cena, jo pārējās pozīcijas visiem piegādātājiem ir vienādas. Tikmēr ekonomikas ministrs D. Pavļuts norāda, ka elektroenerģijas dārdzību rada tieši sadales tīkla uzturēšanas izmaksas, kas ir ļoti lielas, ņemot vērā mazo patērētāju skaitu, kā arī OIK apjoms. Tāpēc valdībai beidzot būtu padziļināti jāpizpēta, kā un cik adekvāti veidojas elektrības gala cena, pirms brīvajā tirgū nonāks arī mājsaimniecības.

Šim viedoklim piekrīt arī Latvenergo konkurentu, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Viņš uzsver: «Galvenais izmaksu pieauguma cēlonis slēpjas Latvijas vēsturiskajā tarifu noteikšanas praksē, kas ir gaužām necaurspīdīga. Gala tarifs ir bijis gluži kā no iluzionista cepures izvilkts zaķis – neviens nezina, kā tas tur radies pēc tam, kad cepurē tiek salikts neierobežots daudzums dažādu lietu. Latvijas iedzīvotāji vairāku gadu garumā ir skatījušies šo priekšnesumu, neapzinoties, cik tad īsti maksā elektroenerģija un par ko papildus vēl tiek maksāts.»

Jāpiebilst, ka šobrīd Latvijas mājsaimniecībām tiek piemērota viszemākā elektroenerģijas cena Baltijas valstu starpā. Starta tarifā tie ir 0,009 santīmi par kilovatstundu, savukārt pamata tarifā – 0,029 santīmi. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā tie ir vidēji 0,034 santīmi par kilovatu, kas ir tuvu reālajai biržas cenai. Arī Enefit pārstāvis O. Kupše atzīst, ka, subsidējot mājsaimniecības, Latvijas valsts ir radījusi situāciju, ka, «izejot brīvajā tirgū, mājsaimniecības var piemeklēt šoks, uzzinot reālo elektrības cenu».

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte