Tirgotāji: mājsaimniecības būs šokā, uzzinot reālo elektrības cenu
Ekonomikas ministrija ietur pauzi jautājumā par to, vai 1. septembrī mājsaimniecības nonāks brīvajā elektroenerģijas tirgū.
Ņemot vērā daudzās neskaidrības par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) cenām, var prognozēt, ka šoruden izšķirīgais solis vēl netiks sperts. Lielajiem patērētājiem jau kopš 1. aprīļa elektrības rēķini pieaugs līdz pat 15%.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena apliecina: šobrīd valdības uzmanības centrā atrodas jautājums par to, vai 1. septembrī mājsaimniecības nonāks brīvajā elektroenerģijas tirgū, kā to paredz piedāvātie grozījumi Enerģētikas likumā. No vienas puses, elektroapgādes nozares liberalizēšana beidzot ļautu mājsaimniecībām pašām izvēlēties tīkamāko piegādātāju un radītu veselīgu konkurenci. Taču, no otras puses, šobrīd mājsaimniecības par elektrību joprojām nemaksā pilnu cenu, bet gan daļēji tiek subsidētas, kas līdz ar ieiešanu brīvajā tirgū tiktu atcelts, radot cenu kāpumu.
Nevēloties pieļaut strauju tarifu pieaugumu mājsaimniecībām, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sola, ka mājsaimniecības netiks iemestas brīvajā tirgū līdz brīdim, kad tarifu sistēmā tiks veikta ģenerāla revīzija, lai saprastu, cik adekvāti tiek noteiktas cenas.
Lielie elektrības patērētāji brīvajā tirgū atrodas jau šobrīd, katrs pats meklējot lētāko no piegādātājiem. Valsts policija, Valsts robežsardze, Latvijas Mākslas muzejs, Hanzas maiznīca, Rīgas piensaimnieks, Valsts asinsdinoru centrs, atpūtas parks
Rāmkalni, degvielas kompānija ViršiA un turpmāk arī Saeimas nams ir izvēlējušies nevis Latvenergo, bet gan Igaunijas kompānijas pakalpojumus. Kopš 2007. gada pie Igaunijas energokompānijas Eesti Energia Latvijā strādājošā meitasuzņēmuma Enefit ir aizgājuši vairāk nekā 1300 lielo klientu.
Enefit pārstāvis Oskars Kupše sarunā ar Neatkarīgo skaidro, ka tarifus, ko uzņēmums var piedāvāt klientiem, veido vairāki komponenti, t.i., maksa par sadales tīklu infrastruktūras izmantošanu, pievienotās vērtības nodoklis, OIK un pati elektrības cena. Tiesa, vienīgā pozīcija, uz kuras rēķina katrs uzņēmums var variēt ar tarifiem, ir elektrības cena, jo pārējās pozīcijas visiem piegādātājiem ir vienādas. Tikmēr ekonomikas ministrs D. Pavļuts norāda, ka elektroenerģijas dārdzību rada tieši sadales tīkla uzturēšanas izmaksas, kas ir ļoti lielas, ņemot vērā mazo patērētāju skaitu, kā arī OIK apjoms. Tāpēc valdībai beidzot būtu padziļināti jāpizpēta, kā un cik adekvāti veidojas elektrības gala cena, pirms brīvajā tirgū nonāks arī mājsaimniecības.
Šim viedoklim piekrīt arī Latvenergo konkurentu, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Viņš uzsver: «Galvenais izmaksu pieauguma cēlonis slēpjas Latvijas vēsturiskajā tarifu noteikšanas praksē, kas ir gaužām necaurspīdīga. Gala tarifs ir bijis gluži kā no iluzionista cepures izvilkts zaķis – neviens nezina, kā tas tur radies pēc tam, kad cepurē tiek salikts neierobežots daudzums dažādu lietu. Latvijas iedzīvotāji vairāku gadu garumā ir skatījušies šo priekšnesumu, neapzinoties, cik tad īsti maksā elektroenerģija un par ko papildus vēl tiek maksāts.»
Jāpiebilst, ka šobrīd Latvijas mājsaimniecībām tiek piemērota viszemākā elektroenerģijas cena Baltijas valstu starpā. Starta tarifā tie ir 0,009 santīmi par kilovatstundu, savukārt pamata tarifā – 0,029 santīmi. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā tie ir vidēji 0,034 santīmi par kilovatu, kas ir tuvu reālajai biržas cenai. Arī Enefit pārstāvis O. Kupše atzīst, ka, subsidējot mājsaimniecības, Latvijas valsts ir radījusi situāciju, ka, «izejot brīvajā tirgū, mājsaimniecības var piemeklēt šoks, uzzinot reālo elektrības cenu».
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk