• Rīga
    Flurries
    0°C
     
29/09/2017, Kategorija: Baltija, Pasaulē
Autors: Ilze Ivanova, Labdien.lv

 

 

 

 

 

Kā uzskata Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents, bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs un diplomāts Franss Timmermanss, Baltija aizvien straujāk kļūst par daļu no Ziemeļeiropas, bet Eiropa šodien piedzīvo sarežģītākus laikus nekā pirms desmit gadiem un tas arī uzliek lielāku atbildību politiķiem, saglabāt sabiedrības uzticību tai.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers kādā no savām uzrunām piedāvāja piecas Eiropas Savienības attīstības idejas, no kurām viena ir par divu ātrumu Eiropu, respektīvi, ka daļa valstu uz priekšu nevirzās tik strauji un nesaliedējas tik cieši kā pārējās, ja to nevēlas, Timmermanss tomēr norāda, ka viņš tic Eiropas Savienībai, kurā valstis pašas izvēlas, kādā ātrumā grib pārvietoties, un dažas to vēlas lēnāk, citas ātrāk. Bet ne pēc ģeogrāfiskām līnijām, bet gan vadoties tikai un vienīgi no pašu politiskās izvēles.

Tāpat viņš atzīmē, ka Junkers savā uzrunā par Eiropas Savienības stāvokli uzsvēra vajadzību pēc lielākas kohēzijas jeb sakļaušanās, atšķirību izlīdzināšanu starp Rietumeiropu un Austrumeiropu.

„Mēs, Eiropas Komisijā, nevēlamies tādu sadalīšanos un atšķirības. Tāpat atceros, ka reiz Vāclavs Havels man sacīja, ka mēs atgriežamies situācijā, kur tas ir tikai ģeogrāfisks, bet vairs ne politisks un morāls sadalījums. Un tas ir viens no Eiropas sasniegumiem, ko mums nekad nevajadzētu aizmirst,” intervijā Latvijas Radio pauž Timmermanss.

Diplomāts novērojis, ka aizvien straujāk Baltijas valstis kļūst par daļu no Ziemeļeiropas, nevis Centrāleiropas orbītas un tās esot ekonomiskās attīstības sekas, bet arī politiskā izvēle.

Runājot par „Brexit” jautājumu, intervijā Latvijas Radio Timmermanss uzskata, ka gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija ir absolūti ieinteresētas parūpēties par pilsoņiem un viņu interesēm.

„Sākuma punkts ir labs – mēs gribam rīkoties taisnīgi un būt droši, ka viņu tiesības ir aizsargātas un labi aizsargātas. Diemžēl „Brexit” dažkārt ir atstājis konfrontācijas izjūtu, ir izskanējušas nejaukas piezīmes citu eiropiešu virzienā, cilvēki ir sākuši šaubīties, vai viņiem šajā zemē ir nākotne, vai es šeit esmu vēlams. Tas ir tas, ko esmu dzirdējis no cilvēkiem. Taču, manuprāt, tas nepavisam nav Lielbritānijas nodoms citiem sajusties nevēlamiem. Lielbritānija vienmēr paliks atvērta valsts gan Eiropai, gan visai pasaulei. Mums ir jāpārvar šis ļoti grūtais periods, un Eiropas Komisija tā laikā nesatricināmi iestāsies par to Eiropas Savienības pilsoņu interesēm, kuri dzīvo Lielbritānijā,” saka diplomāts.

Tāpat intervijā tika vaicāts Timmermansa viedoklis par terorismu un drošības situāciju Eiropā.

„Manuprāt, lai uzlabotu drošību Eiropas Savienībā, absolūti steidzama lieta ir uzticība starp dalībvalstīm un dalīšanās ar informāciju par draudiem, cilvēkiem, kuri varētu radīt apdraudējumu, par lielākajiem izaicinājumiem, iespējamajiem risinājumiem. Pieredze rāda, ka teroristi ļoti ātri pārvietojas no vienas dalībvalsts uz otru, un tādēļ ļoti svarīgi, ka viņi zina, ka būtībā nekur nav patvēruma. To var panākt, ja nacionālās drošības un tiesībaizsardzības iestādes sadarbojas, ja mums ir labāka ārējo robežu uzraudzība, ja var dalīties ar informāciju par iebraucējiem, ja mēs zinām, kurš iebrauc un izbrauc. Šos aspektus mums nākamajos gados vajadzētu risināt,” uzskata Timmermanss.

Runājot par migrāciju, viņš uzskata, ka kopš 2015. gada, kad Eiropā ieradās teju pusotra miljona cilvēku, bēgot no dažādiem konfliktiem un grūtībām, ir uzlabojusies robežkontroles kvalitāte un cīņa ar cilvēku kontrabandistiem, un kopumā Eiropā ierodas mazāk cilvēku, taču joprojām ir jāstrādā ar vairākiem ilgtspējīgiem risinājumiem.

„Mums jābūt drošiem, ka Dublinas noteikumi tiek reformēti, ka valstu atbildība ir dalīta, ka par iebraucējiem nav atbildīga tikai tā valsts, kurā viņi ir ieradušies, ka mums ir iespējas pēc iespējas ātrāk nosūtīt atpakaļ tos cilvēkus, kuriem patvērums nepienākas, ka mēs negrūžam cilvēkus kontrabandistu rokās, ka pēc iespējas ātrāk pārvietojam tos, kuriem tiešām nepieciešams patvērums no bēgļu nometnēm Turcijā, Libānā un citur uz Eiropu, un ka mums ir ļoti labas sadarbība ar valstīm, no kurām šie cilvēki nāk, lai viņiem būtu iespējas palikt – tā vietā, lai dotos uz Eiropu,” intervijā pauž Timmermanss.

Tāpat diplomāts norāda, ka tas būtu traģiski, ja mēs, baidoties no terorisma, atteiktos no sava pamatpienākuma sniegt patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no kara un izrēķināšanās.

„Mēs nedrīkstam sacīt: Tu esi musulmanis un līdz ar to potenciāls terorists, tāpēc mēs tevi nelaidīsim iekšā. Tas būtu tik ļoti pretī mūsu pamatvērtībām. Lai realizētu šīs mūsu pamatvērtības, mums ir jābūt drošiem, ka cilvēki neizmanto šo patvēruma sistēmu, un mums jābūt efektīviem, cīnoties ar terorismu ar citiem līdzekļiem – sadarbojoties, efektīvāk kontrolējot ārējās robežas, identificējot iespējamos teroristus un tā tālāk, tad visu to sasniegsim,” skaidro Timmermanss.

Viņš uzskata, ka šobrīd mēs dzīvojam sarežģītākā laikā nekā pirms desmit gadiem, galvenokārt finanšu krīzes dēļ.

„Mantkārība pārņēma finanšu sistēmu. Un kuram nācās par to samaksāt? Vienkāršajiem iedzīvotājiem. Bankas izglāba ar nodokļu maksātāju naudu. Un tas, manuprāt, atstāja ļoti negatīvu iespaidu uz to, kā cilvēki redz politiku, tā saukto eliti, domājot, ka politiķi vispirms rūpējas par baņķieriem un tikai tad par iedzīvotājiem. Tad nāca ekonomiskā krīze – zaudētas darba vietas, samazinājās algas, lielākajā daļā valstu parādījās plaisa starp iedzīvotāju ienākumiem. Un tad nāca trešais pārbaudījums – migrācija. Tā kļuva nekontrolējama, īpaši 2015. gadā. Un tam līdztekus ir arī daudz citu apdraudējumu – Krievija un tās uzvedība, nestabilitāte Tuvajos Austrumos, globalizācija, kas var būt lielas iespējas, bet arī apdraudējums ekonomiskajām pozīcijām, klimata izmaiņas – palūkojoties, kas notiek ar taifūniem un vētrām Āzijā,” tā diplomāts.

Timmermanss ir pārliecināts, ka tikai ar darbiem un rezultātiem ir jāpierāda, ka EK ir pelnījusi cilvēku uzticību. Un tas ir jādara absolūti katru dienu.

Foto: euranet_plus/https://www.flickr.com/photos/110900366@N07/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

1,049 skatījumi




Video

Zatlers: Esmu pesimistisks – karš būs

20/12/2021 | Autors: Nekā personīga, TV3

Šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē par spiegošanu pieķerta augsta līmeņa amatpersona – Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Gaišā dienas laikā Rīgā nošauts futbola aģents. Visa gada...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas armija gatavojas arī sliktākajam scenārijam, ja Lukašenko režīms mūsu pierobežā sadzītu bēgļu simtus

29/11/2021 | Autors: Nekā personīga, TV3

Kara draudi Ukrainas pierobežā ar katru dienu kļūst reālāki. Prezidents Volodimirs Zeļenskis brīdina, ka tuvāko dienu laikā Minskā var notikt valsts apvērsums. Sociālajos tīklos Krievijas...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Savienība piemēros jaunas sankcijas Baltkrievijai

11/11/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Eiropas Savienība (ES) piemēros papildu sankcijas Baltkrievijai, apliecinājusi Eiropas Komisija (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena. Jaunā sankciju kārta ir paredzēta, lai vērstos pret...

Lasīt tālāk
Video

Lietuvā rosina izmaksāt senioriem 100 eiro par vakcinēšanos pret Covid-19

04/10/2021

Lietuvas Sociālās aizsardzības un darba lietu ministrija ierosina pieņemt valdības lēmumu, lai varētu izmaksāt 100 eiro vienreizēju pabalstu pensionāriem, kas ir vecāki par 75 gadiem un...

Lasīt tālāk
Video

“Nord Stream 2” būvniecību varētu pabeigt tuvāko dienu laikā

06/09/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Krievijas-Vācijas gāzes vada “Nord Stream 2” būvniecība varētu tikt pabeigta tuvāko dienu laikā, medijiem norādījis viens no projekta vadītājiem Reiners Zelle. Viņš pauda, ka būvniecības...

Lasīt tālāk
Video

Profesore: Afganistānai būs vajadzīga sasaiste ar apkārtējo pasauli

17/08/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Pieņemt to, ka “Taliban” vienkārši noskatīsies, kā rietumi aiziet no Afganistānas, ir pārsteidzīgi, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Universitātes Politikas...

Lasīt tālāk
Video

Pasaulē turpinās protesti pret obligāto vakcināciju pret Covid-19

16/08/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Nedēļas nogalē daudzās pasaules valstīs, tai skaitā arī Latvijā, notika iedzīvotāju protesti pret obligāto vakcināciju. Vairākās Latvijas pašvaldībās sestdien, 14. augustā, notika...

Lasīt tālāk
Video

Talibi ieņēmuši otru lielāko Afganistānas pilsētu Kandahāru

13/08/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Afganistānas islāmistu grupējums "Taliban" paziņoja, ka ir ieņēmis Kandahāru, kas ir otrā lielākā šīs valsts pilsēta. Līdz ar to no 34 Afganistānas provinču galvaspilsētām talibu...

Lasīt tālāk
Video

Lietuvā apmeklēt lielveikalus, restorānus un skaistumkopšanas salonus varēs tikai ar Covid-19 sertifikātiem

12/08/2021

Neraugoties uz apjomīgo protestu, Lietuvas valdība nolēmusi, ka no 13. septembra cilvēki bez Covid-19 sertifikāta vairs nevarēs apmeklēt lielveikalus un kafejnīcas, kā arī saņemt virkni...

Lasīt tālāk
Video

Protests pret Covid-19 ierobežojumiem pie Seima pārveršas nemieros

11/08/2021 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pie parlamenta ēkas notikusi protesta akcija, kuras dalībnieki nosodīja esošos un plānotos ierobežojumus pret Covid-19 izplatību. Valdība iecerējusi pieņemt...

Lasīt tālāk